Latvijas Kultūras fonda darbībā konstatē likuma pārkāpumus

Revīzijā tika pārbaudīta LKF saņemto ziedojumu, kas ziedotājiem dod tiesības samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā, izlietojuma atbilstība normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem, kā arī LKF vadības darbības atbilstība LR normatīvo aktu prasībām.

LKF ir nevalstiska organizācija, kuras darbības mērķis ir nacionālās kultūras kopšana un veicināšana. Līdz 2004. gadam rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām uzņēmuma ienākuma nodokli samazināja par 90% no summām, kas ziedotas LKF. Kopš 2005. gada aprīļa rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 % no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī LR reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. 2005. gada maijā Finanšu ministrija LKF piešķīra sabiedriskā labuma organizācijas statusu, saskaņā ar kuru nodibinājuma LKF sabiedriskā labuma darbības veidi ir kultūras un izglītības veicināšana. Finanšu ministrija atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam uzrauga sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību piešķirtajam statusam.

Sabiedriskā labuma organizāciju likums nosaka dokumentus, kas jāiesniedz Finanšu ministrijai izvērtēšanai un sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai. Viens no iesniedzamajiem dokumentiem ir pēdējā gada pārskata kopija. LKF gada finanšu pārskatos, kas tika iesniegti Finanšu ministrijai ir noradīti LKF izsniegtie bezprocenta aizdevumi fiziskām personām. Iesniegtie finanšu dokumenti skaidri apliecināja faktu, ka LKF praktizē darbības, kas ir aizliegtas ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu.

Ievērojot iepriekš minēto, pastāv augsts risks, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi pietiekamu kontroles vidi un Sabiedriskā labuma komisija, izvērtējot iesniegumus par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, nepārbauda iesniegtos organizāciju pārskatus, neizvērtē organizāciju darbības atbilstību statūtos noteiktajiem mērķiem, līdz ar to Sabiedriskā labuma organizāciju statusu Finanšu ministrija var piešķirt organizācijai, kuras darbība neatbilst likuma prasībām.

Izvērtējot revīzijā konstatēto, jāsecina, ka nav arī izveidots efektīvs kontroles mehānisms krāpšanās riska samazināšanai nodokļu atlaižu piemērošanā, kā rezultātā nodokļu samazināšanas likumība ir pilnībā atkarīga no nevalstisko organizāciju amatpersonu un darbinieku goda prāta.

LKF grāmatvedības uzskaite neatbilst normatīvo aktu prasībām. Netiek ievēroti ziedojumu līgumos paredzētie termiņi atskaišu iesniegšanai, kā arī mainīti ziedojumu līgumos paredzētie izlietojuma mērķi. Izsekot lielākai daļai ziedojumu darījumu no tā sākuma līdz beigām grāmatvedības jautājumos kompetentai trešajai personai ir sarežģīti vai pat neiespējami.

Atsevišķi ziedotāji ar LKF starpniecību ir ziedojuši valsts budžeta iestādēm. Ziedotāji, atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesīgi samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli par 85% no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm. Ziedojot ar LKF starpniecību, veidojas daudzpakāpju sistēma, kas ir grūti pārredzama. Pastāv risks, ka valsts budžeta iestādes šos ziedojumus var nesaņemt.

Veicot LKF naudas plūsmas analīzi, tika konstatēts, ka formālais ziedojumu saņēmējs ir LKF, bet faktiskais ziedojuma saņēmējs ir kāda cita fiziska vai juridiska persona. LKF savas darbības nodrošināšanai ietur procentus no ziedojumu summas, kuras lielums tiek noteikts ziedojuma līgumā.

Lielākie ziedotāji LKF ir a/s «Parekss Banka», kas revīzijā aplūkotajā laika periodā – no 2001. gada līdz 2005. gadam – ziedojusi gandrīz 2,4 milj. latu, norādot konkrētus ziedojumu izlietojuma mērķus – pētījumu veikšanas finansēšana. Minētajā laika periodā katra gada beigās a/s «Parekss Banka» pasūtīja pētījumu, piemēram, «Eiropas Savienības struktūrfondu iespēju izpēte un potenciālie realizācijas ceļi multikulturālas daudzvalstu savienības ietvaros» un «Latvijas kā Eiropas Savienības potenciālās dalībvalsts sagaidāmo investīciju infrastruktūru sakārtošanai, pilnveidošanai un attīstībai apgūšanas optimālākās iespējas». LKF par šo pētījumu veikšanu slēdza līgumus ar firmām «Chrysalis Investment Corporation» (no 2001. un 2002. gadā), kas reģistrēta Dublinā, Īrijā un «Aldgate LLC» (no 2003. – 2005. gadam), kas reģistrēta Portlendā, ASV. No katra ziedojuma LKF ieturējis 3 procentus. Revidentu rīcībā nav informācijas par to, kādā veidā LKF izvēlējās sadarbības partnerus pētījuma veikšanai. LKF sadarbības partneriem pārskaitīja līgumā paredzēto maksu par pētījuma veikšanu pilnā apmērā tūlīt pēc līguma noslēgšanas. LKF nevarēja uzrādīt dokumentāru pamatojumu pētījumu veicēju nepieciešamajām kompetencēm, atlases kritērijiem un izvēles procedūrām. LKF noslēgtajos līgumos nebija minēti ne darba izpildes termiņi, ne pētījuma apjomi, ne detalizētas tēmas, kā arī nav noteikta valodā, kādā pētījums jāiesniedz, netika iesniegtas arī atskaites par līdzekļu izlietojumu.

Aptuveni 640 tūkst. latu LKF ziedojusi a/s «Hansabanka». Daļa naudas novirzīta Latvijas Universitātes fondam «Juventus». «Juventus» iesniegtajām atskaitēm par līdzekļu izlietojumu nav pievienoti attaisnojuma dokumenti, kas paskaidro veikto maksājumu mērķus, tādēļ nav iespējams konstatēt, vai līdzekļi izlietoti atbilstoši ziedojuma līgumos noteiktajiem mērķiem. Savukārt 34 tūkst. latu novirzīti SIA «Omni Rīga» ar mērķi gājēju tuneļa Ķīpsalā pie preses nama projekta izstrādei un realizācijai. Arī šinī gadījumā iesniegtajai atskaitei nav pievienoti izdevumu apliecinošie dokumenti, tādēļ nav iespējams konstatēt, vai līdzekļi izlietoti atbilstoši līgumā noteiktajiem mērķiem.

Veicot LKF naudas plūsmas analīzi, tika konstatēti gadījumi, kad ziedotājs un ziedojumu saņēmējs ir saistītas personas, vai ziedotājs un ziedojumu saņēmējs ir viena un tā pati persona. Piemēram:

– a/s «Rietumu Banka», kas kā vienu no ziedojuma mērķiem norādījusi Glorijas Geinores un Rikki&Poveri jubilejas koncerta sniegšanu a/s «Rietumu Banka» VIP klientiem;

– a/s «Radio SWH», kas ziedojusi naudu pasaules mūzikas svētku organizēšanai un šī nauda pēc procentu ieturēšanas pārskaitīta atpakaļ a/s «Radio SWH» svētku rīkošanai;

– SIA «Troja», kas ziedojusi LKF 38 tūkst. latu, no kuriem 30 tūkst. latu LKF pārskaitīja atpakaļ SIA «Troja» bērnu un jauniešu atpūtas un sporta nodarbību laukuma ierīkošanai, ieturot procentus no ziedojuma summas savas darbības nodrošināšanai;

– a/s «Latvijas Finieris», kas ir saistīts ar SIA «Troja» un kura ziedojums ir pārskaitīts SIA «Troja».

Nepilnības un likuma pārkāpumi atklāti arī, izvērtējot LKF vadības darbību. Izsniedzot bezprocentu aizdevumus vairāk nekā 50 tūkst. latu apmērā, LKF vadība ir pārkāpusi likuma prasības, kas nosaka, ka LKF finanšu līdzekļi ir izmantojami tikai statūtos noteiktajiem mērķiem – kultūras programmām. Uz šo brīdi aizdevumi ir apmaksāti.

LKF valde ir pārkāpusi arī normatīvo aktu prasības un izmantojusi LKF saziedotos finanšu līdzekļus, lai gūtu personisko labumu. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu Valsts kontrolei nav tiesību izpaust plašāku informācijas par šiem pārkāpumiem.

Ar revīzijā konstatēto iepazīstināta arī Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, ministru prezidents un Saeima.

Sabiedriskā labuma statusu iegūs vēl 14 nevalstiskās organizācijas

Komisijas atbalstu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai saņēma biedrības “Biedrība “Ceturtā atmoda 4 ATA””, “Invalīdu biedrība “Labas pārmaiņas””, “Aizputes Diabēta un invalīdu biedrība”, “Jāņa Menča seniora mantojums”, “Raibais kaķis”, “Latvijas poļu biedrība POLONEZ”, “INSTANT Sport”, “Sporta klubs “Wrestling Spirit””, “Studentu sports”, “Cultural Fount”.

Tāpat sabiedriskā labuma organizāciju statusus saņems nodibinājumi “Fonds: Latvija visām paaudzēm”, “AllFriends labdarības fonds”, “Nodibinājums “Invest Life””, kā arī reliģiskā organizācija “Ķurbes Evaņģēliski luteriskā draudze”.

Pamatojoties uz piešķirto sabiedriskā labuma statusu, nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus – juridiskās personas, kuras ir tiesīgas izmantot likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktās nodokļu atlaides, – rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli var samazināt par 85% no summām, kas ziedotas, taču nodokļa kopējā atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no nodokļa kopējās summas. Ziedotāji var būt arī fiziskas personas, kuras ir tiesīgas izmantot likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktās nodokļu atlaides – fiziskas personas apliekamā ienākuma samazinājums par ziedotajām summām nevar pārsniegt 20% no gūtā apliekamā ienākuma.

Saskaņā ar izmaiņām likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un “Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, kas ir spēkā no 2010.gada 1.janvāra, sabiedriskā labuma organizācijas pārrauga un par to statusu lemj VID.

Papildina ar nodokli neapliekamo stipendiju sarakstu

Grozījumi paredz papildināt biedrību un nodibinājumu sarakstu ar biedrību “Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācija”, kā arī ar trim nodibinājumiem:

• “AB.LV fonds”,

• “Rīgas Juridiskās augstskolas fonds”,

• “Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds”.

Tāpat starptautisko izglītības un sadarbības programmu saraksts papildināts ar Austrijas Republikas stipendiju programmu un Korejas Republikas stipendiju programmu.

Atbilstoši likumam par IIN ar šo nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, MK apstiprināto biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis MK.

Notiks video mākslas festivāls “Ūdensgabali”

Starptautiskais video un laikmetīgās mākas festivāls “Ūdensgabali” ir Baltijā vienīgais festivāls, kas apmeklētājiem piedāvā neparastus, radošus priekšnesums, kuru vienojošais elements ir kustīgais attēls.

Šogad Ūdensgabali notiks jau desmito reizi. Jubilejai par godu apmeklētājiem tiks piedāvāta īpaša svētku programma. No 3. – 5. septembrim uz AB dambja zaigos spilgti video jāņtārpiņi – monitori, kuros būs redzami visu gadu labākie Ūdensgabali. Paralēli iepriekšējo festivālu labākajiem video darbiem apmeklētājiem būs iespēja noskatīties konkursam izvirzīto darbu programmu, kā arī iepazīties ar pasaulē pazīstamu festivālu un eksperimentālo filmu arhīvu izlasēm.

Tā kā, attīstoties tehnoloģijām, kustīgie attēli ir izgājuši ārpus TV ekrānu ierobežojumiem, tad šogad festivāls vēlas izcelt darbus, kuros video medijs saplūst ar citiem izteiksmes līdzekļiem, tādēļ festivāla organizatori sarūpējuši programmas, kas reprezentē jaunākās tendences kustīgo attēlu mākslā – Japānas mēdiju mākslas festivāla darbu izlasi, Zviedrijas mākslas filmu un video māksla arhīva “Filmform”, Norvēģijas lielākā video festivāla “Oslo Screen Festival”, Somijas starpdisciplinārās mākslas apvienības “MUU” un Vācijas starptautiskā īsfilmu festivāla “Oberhausen” arhīva spilgtāko darbu izlases.

Ievērojot tradīciju, festivāla Grand Prix ieguvējam tiks pasniegta simboliskā Ūdensgabalu balva, turklāt, jau otro gadu pēc kārtas “AB.LV sabiedriskā labuma fonds”, atbalstot izcilību un kreativitāti, Baltijas labākā video autoram piešķir naudas balvu (LVL 500 apmērā) jauna mākslas darba radīšanai.

Aicina pieteikt bērnus dzirdes aparātiem

AB.LV Sabiedriskā labuma fonds aicina vecākus iesniegt pieteikumus dzirdes aparātu iegādei.

Finansējumu dzirdes aparātiem ziedojuši Aizkraukles bankas klienti, darbinieki un AB.LV Sabiedriskā labuma fonds Ziemassvētku labdarības akcijā «Palīdzēsim bērniem dzirdēt», portālu «Apollo» informēja Mareks Indriksons, AB.LV Sabiedriskā labuma fonda valdes priekšsēdētājs.

Bērnu vecāki vai bērnu intereses pārstāvošas personas aicināti aizpildīt iesniegumu latviešu vai krievu valodā. Parakstītu iesniegumu, pievienojot prasītos dokumentus, jānosūta uz fonda pasta adresi vai jāienes fondā darba laikā.

Iesniegumus izskatīs to iesniegšanas secībā līdz tiks izlietots pieejamais finansējums. Iecerēts iegādāties dzirdes aparātus 12 – 14 bērniem. Priekšroka tiks dota bērniem no trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm.

Iesnieguma veidlapa un plašāka informācija atrodama fonda mājas lapā http://www.abfonds.lv (sadaļa «Finansējums»).

Ziedojumi Zolitūdes traģēdijā cietušajiem divus gadus stāv neizmantoti

Gandrīz pirms diviem gadiem, tūlīt pēc Zolitūdes traģēdijas, par palīdzību tajā cietušajiem bērniem plaši izziņoja labdarības fonds «ABLV Charitable Foundation». Īsā laikā fonds ziedojumos savāca vairāk nekā 200 000 eiro. Taču izrādās, ka šo divu gadu laikā savāktie līdzekļi gandrīz nemaz nav aiztikti. Kaut arī fondā skaidro – naudu plānots piešķirt, bērniem sasniedzot studiju vecumu, biedrībā «Zolitūde 21.11.» uzsver – par iespēju saņemt palīdzību no fonda neviens cietušais nav zinājis.

Pirms diviem gadiem īsā laikā «ABLV Charity Foundation» programmai «Palīdzēsim 21.11.» savāca vairāk nekā 200 tūkstošus eiro. 70 tūkstošus uzreiz ziedoja Teterevu fonds, vēl 70 tūkstošus – pati ABLV banka. Par palīdzību traģēdijā cietušajiem fonds pagājušā gada sākumā saņēmis pateicību no Rīgas domes.

Palīdzību gan pagaidām saņēmuši tikai divi cietušie. No 218 tūkstošiem eiro fondā joprojām ir palikuši ap 212 000 eiro, kas nozīmē, ka ir izlietoti 6000 eiro. «Mūsu programmā ir diezgan skaidri aprakstīts, kādus gadījumus mēs esam ar mieru apmierināt (..)

Pie mums bija vērsušies vairāki, bet tie gadījumi neatbilda tai programmai,» sarunā ar LTV skaidro «ABLV Charitable Foundation» valdes loceklis Romans Surnačovs.

Programma paredzot atbalstīt cietušos jau pēc pilngadības sasniegšanas, kad cits atbalsts viņiem vairs nepienāksies.

«Mēs orientējamies uz izglītību, uz profesionālo attīstību un rehabilitāciju, ja tā viņiem ir nepieciešama,» saka Surnačovs. Par to, ka var vērsties pēc palīdzības šajā fondā, cietušie paši zinot. «Viņi zina. Mēs apmainījāmies ar info ar visām iesaistītajām pusēm, un mēs, teiksim, neesam vismazākais fonds šajā valstī, tāpēc cilvēki par mums zina.»

Fondā arī norāda – viņu pārstāve regulāri piedalījusies biedrības «Zolitūde 21.11.» sanāksmēs un informācija par iespēju saņemt palīdzību ir sniegta. Biedrības vadītāja Regīna Ločmele-Luņova tos sauc par meliem, norādot – sanāksmes bijušas slēgtas un to dalībnieki – reģistrēti. Fonds tajās uzstājies neesot.

«Neviena no ģimenēm nezināja par tādu iespēju un mēs par to uzzinājām nejauši (..) Kad es biju atnākusi pirmoreiz uz ABLV fondu un piedāvāju savu palīdzību, viņi atbildēja, ka viņu profils ir palīdzēt bērniem un specializācija – brīvā laika organizēšana un ka viņi visu izdarīs paši un dabūs sarakstu no sociālajiem dienestiem; un es biju pārliecināta un mierīga, ka darbs notiek un bērni tiek apzināti,» saka Ločmele-Luņova.

Kā uzsver Ločmele-Luņova, pa šiem diviem gadiem vairāki traģēdijā cietušie jaunieši jau pabeiguši vidusskolu un sākuši studijas, tomēr piedāvājumu palīdzēt nav saņēmuši.

Tagad, uzzinot par iespēju, nesen pie fonda vērsušies vienas cietušās meitenes tuvinieki, lūdzot atbalstīt vaļasprieku, kas meitenei palīdz sadzīvot ar mātes zaudējumu.

«Viņiem fonds prasīja dokumentus par ienākumiem, par to, cik bērns mēnesī saņem no kādiem fondiem, kāds ir pensijas lielums mēnesī. (..) Viņi jautāja nevis, cik maksā jāšanas sporta nodarbības, kādu summu jums vajag, bet vispirms atsūtiet izziņas ar norādi, ka fonda valde varētu lūgt oficiālas izziņas par bērna ienākumiem…»

Jāpiebilst, ka diviem traģēdijā cietušajiem jauniešiem, kas fonda palīdzību mācību maksas segšanai līdz šim saņēmuši, tā tiek novirzīta caur Vītolu fondu. Tas atbalsta talantīgus studentus un ik gadu sagaida atskaiti par sekmēm un pateicības vēstuli fondam. Tā kā finansējums saņemts caur Vītolu fondu, tāda atskaite jāraksta arī Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Rīgā tapis jauns rotaļu laukums

Rotaļlaukums ir paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz sešu gadu vecumam. Tā iekārtas ir apstrādātas ar īpašu antigrafiti aizsargklājumu, kas nodrošinās tām ilglaicīgu vizuālo pievilcību un pagarinās rotaļlaukuma lietošanas laiku.

„Priecājos, ka varam atbalstīt moderna rotaļu laukuma izveidi mūsu pilsētas bērniem vienā no Rīgas vissenākajiem un skaistākajiem parkiem – Nordeķu parkā. Ceru, ka Rīgas iedzīvotāji un tās viesi varēs baudīt visas priekšrocības, ko sniedz ar AB.LV Sabiedriskā labuma fonda palīdzību realizētie projekti bērnu priekam un drošībai un Rīgas labiekārtošanai,” saka a/s Aizkraukles banka valdes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Fiļs.

Atklāšanas svētkos piedalījās Drošulis Džimba, kurš, iesaistot bērnus rotaļās, stāstīja par drošu uzvedību visdažādākās ikdienas situācijās un aicināja vecākus pieteikt savus bērnus vasaras drošības skoliņās, kas izveidotas sadarbībā ar AB.LV Sabiedriskā labuma fondu. Skoliņas programma paredz četru dienu laikā kopā ar Džimbu caur dziesmām, rotaļām, krāsošanu un rakstīšanu stāstīt un rādīt bērniem, kā pasargāt sevi nedrošās situācijās.

„Vasara ir īpaši aktuāls laiks, lai runātu ar bērniem par drošību saziņā ar nepazīstamiem cilvēkiem gan uz ielas, gan internetā. Tādēļ uz rotaļlaukuma atklāšanu aicinājām Džimbu – bērnu aizstāvi un padomdevēju. Esam izveidojuši elektronisku izdevumu „AB Tēma: bērnu drošība”, kurā runājam par iespējām droši pavadīt vasaru, ar izdevumu iespējams iepazīties AB.LV Sabiedriskā fonda mājas lapā,” piebilst AB.LV Sabiedriskā labuma fonda priekšsēdētājs Mareks Indriksons.

Šis rotaļlaukums, tāpat kā lielākais Rīgas centra rotaļlaukums Esplanādē, ir AB.LV Sabiedriskā labuma fonda dāvinājums Rīgas pilsētai. Rotaļlaukumu atklāja a/s Aizkraukles banka valdes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Fiļs, Rīgas domes izpilddirektora vietnieks Ģirts Auškāps un AB.LV Sabiedriskā labuma fonda priekšsēdētājs Mareks Indriksons.