Notiks kora “Burtnieks” 20 gadu jubilejas koncerts

Koncertā skanēs latviešu komponistu Artura Maskata, Emiļa Melngaiļa, Emīla Dārziņa, Pētera Barisona, Helmera Pavasara, Imanta Kalniņa un Ērika Ešenvalda oriģināldarbi, kā arī latviešu tautas dziesmas Ādolfa Ābeles, Egila Straumes, Jura Vaivoda, Imanta Ramiņa, Andreja Jurjāna un Vitas Rudušas apdarē. Ieeja koncertā ir bez maksas.

Latvijas izdevniecību jauktais koris “Burtnieks” dibināts 1989. gada 6. aprīlī, kolektīvā dzied dažādu vecumu un profesiju pārstāvji – skolēni, studenti, izdevniecību darbinieki, skolotāji, mediķi, juristi. Kolektīva mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš dibināšanas ir Egils Lipšāns. Diriģents un kormeistars – Eduards Fiskovičs, koncertmeistare – Jeļena Bugajenko, vokālā pedagoģe – Indra Nasteviča.

Kora repertuārs aptver ļoti plašu kompozīciju klāstu – Latvijas un ārzemju akadēmisko, garīgo, tautas mūziku, operu korus un lielas formas darbus. Kolektīvs aktīvi piedalās visos galvenajos ar kora mūziku saistītajos pasākumos Latvijā, kā arī vairāku gadu garumā īsteno skaistu tradīciju – koncertē Latvijas baznīcās, bieži uzstājoties dievkalpojumos un dažādos reliģiskos svētkos.

“Burtnieks” kopš tā dibināšanas brīža par vienu no saviem darbības mērķiem ir izvirzījis iekļaušanos starptautiskajā koru kustībā, pārstāvot Latviju ārpus mūsu valsts robežām. Kolektīvs ar panākumiem ir uzstājies dažādos festivālos, konkursos un koncertos Holandē, Austrijā, Somijā, Francijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Lietuvā, Vācijā, Slovākijā, Polijā. Kopš 1993. gada ir starptautiskās organizācijas “Europa Cantat” biedrs un regulāri piedalās tās rīkotajos festivālos.

2009. gada vasarā “Burtnieks” ar savu līdzdalību kuplinās XIII latviešu Dziesmu svētkus Kanādā.

Kora darbības atbalstam 2005. gada 30. jūnijā tika izveidots kora mūzikas atbalsta fonds “Burtnieks”. Nodibinājumu izveidoja aktīvākie kora dalībnieki, un tā galvenie mērķi ir kora mūzikas popularizēšana un kora materiālās darbības atbalstīšana. Nodibinājums 2006. gada 8. decembrī ieguva sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Likvidēs nodibinājumu «Rīga 2014»

Nodibinājuma valde 28. jūlijā secināja, ka «Rīga 2014» mērķis ir sasniegts, un lēma par tā darbības izbeigšanu, lūdzot atļauju dibinātājam – Rīgas pašvaldībai.

Nodibinājums «Rīga 2014» tika reģistrēts 2011. gada maijā. To izveidoja Rīgas pašvaldība, lai nodrošinātu Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu sagatavošanu un norisi. Nodibinājums vadīja un koordinēja programmas veidošanā iesaistītos, nodrošināja komunikāciju kampaņu, izstrādāja un vadīja iedzīvotāju līdzdalības un brīvprātīgo programmas, kā arī īstenoja publiskā un privātā sektora sadarbības veicināšanu. Organizācijai tika piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nodibinājumu vadīja Diāna Čivle.

Kā ziņots, «Rīga 2014» pasākumos piedalījās 12 000 dalībnieku no 100 kultūras iestādēm. Pasākumu organizēšana pulcēja 3700 brīvprātīgo. Tos apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni interesentu. Savukārt 6,2 miljonus liela auditorija tika sasniegta, pateicoties televīzijas pārraidēm.

63% pasākumu «Rīga 2014» laikā bija bez maksas. Šajā laikā Latvijā par 18,9% pieauga tūristu skaits.

Kopīgais budžets «Rīga 2014» pasākumiem trīs gadu laikā – no 2012. līdz 2014. gadam – sasniedz 27 miljonus eiro. 45% finansējuma piešķīra valsts. Rīgas dome savukārt minēto trīs gadu laikā piešķīra 8,8 miljonus eiro «Rīga 2014» pasākumu īstenošanai.

Valsts Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ģimenēm piešķirs 10 000 latu

Valdība šodien konceptuāli atbalstīja kompensāciju izmaksu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem 10 000 latu apmērā un cietušajiem – 5000 latu apmērā.

Tāpat bojāgājušo ugunsdzēsēju tuviniekiem valdība izmaksās kompensāciju 50 000 latu apmērā, bet cietušajiem ugunsdzēsējiem līdz 5000.

Valdība šodien atbalstīja apropriācijas jeb līdzekļu pārdali no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžeta uz līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem 15 miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu atbalsta pasākumiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Līdzekļi tiek pārdalīti no VARAM apakšprogrammas «Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti», lai nodrošinātu līdzekļu atbalsta pasākumiem cietušajām un traģēdijas seku novēršanā iesaistītajām personām, kā arī citiem neparedzētiem izdevumiem.

Tāpat valdības lēmums paredz, ka Labklājības ministrijai nepieciešams sagatavot un iesniegt valdībā rīkojuma projektu par kompensāciju izmaksu traģēdijā cietušajām personām un bojāgājušo personu tuviniekiem.

Par līdzekļu avotu valsts budžetā jālemj Saeimai.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) trešdien, 27.novembrī, sasaucis komisijas sēdi, lai lemtu par līdzekļu piešķiršanu kompensāciju izmaksai Zolitūdes traģēdijas upuru tuviniekiem un cietušajiem. Budžeta komisija operatīvi sagatavos nepieciešamo Saeimas lēmuma projektu un piedāvās parlamentam Saeimas sēdē ceturtdien apstiprināt Ministru kabineta lēmuma izpildei nepieciešamo līdzekļu pārdali.

Tikmēr «Saskaņas centra» Saeimas frakcijas deputāti plāno rosināt sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi saistībā ar traģēdiju Zolitūdē.

Ārkārtas sēdes darba kārtībā plānots iekļaut divus likumprojektus. Viens būs likums speciāli Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbos iesaistīto sociālajai aizsardzībai, kas paredzēs visiem cietušajiem sociālās garantijas, savukārt otrs būs grozījumi Būvniecības likumā, ar kuriem paredzēts atjaunot Valsts būvinspekcijas darbu.

Likumprojektā par Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbos iesaistīto sociālo aizsardzību plānots bojāgājušo piederīgajiem izmaksāt vienreizēju pabalstu 50 000 latu apjomā, aģentūru LETA informēja SC. Savukārt glābšanas darbu dalībniekiem, kā arī traģēdijā cietušajiem, kas guvuši sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu un kuriem noteikta invaliditāte, izmaksāt vienreizēju pabalstu no 10 000 līdz 30 000 latu atkarībā no iegūtās invaliditātes smaguma. Ja sekas nav izraisījušas invaliditāti, plānots izmaksāt kompensācijas līdz 5000 latu. Traģēdijā cietušajiem, viņu ģimenes locekļiem un glābējiem paredzēta arī rehabilitācijas pasākumu, medikamentu iegādes un veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācija.

Zolitūdes traģēdijā glābšanas darbu dalībniekiem un viņu apgādībā esošajām personām plānots izmaksāt invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas tiek aprēķinātas, ņemot vērā vidējo darba samaksu valstī.

Sākotnēji «Saskaņas centrs» (SC) plānoja ierosināt sasaukt šo sēdi trešdien, taču vēlāk nolemts lūgt šo sēdi sasaukt ceturtdien pēc kārtējās sēdes beigām. Par sēdes sasaukšanu vēl ir jālemj Saeimas Prezidijam.

Rīgas dome šodien ārkārtas sēdē nolēma piešķirt vienreizēju 10 000 latu pabalstu ģimenēm, kuras traģēdijā Zolitūdē zaudējušas tuvinieku, savukārt tiem, kuriem nelaimē gūto traumu dēļ būs ierobežotas darbspējas, – 5000 latu.

Domes lēmums paredz, ka 10 000 latu pēc nodokļu nomaksas vienādās daļās tiks sadalīti proporcionāli personu skaitam laulātajam ar pēcnācējiem un personai, kas realizē aizgādību pār bojāgājušās personas atsevišķi dzīvojošu nepilngadīgu bērnu. Ja bojāgājušajam pēcnācēju nav, pabalstu saņems viņa vecāki.

5000 latu pēc nodokļu nomaksas tiks izmaksāti 21.novembra traģēdijā cietušajai personai, kurai traģēdijas rezultātā radušies medicīniskajā dokumentācijā fiksēti smagi veselības traucējumi un kurai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu ir piešķirta I vai II invaliditātes grupa.

Tāpat nolemts, ka Rīgas dome segs bēru izdevumus, izņemot mielasta izmaksas, līdz 1000 latu apmērā.

Zolitūdes traģēdijā cietušo un viņu tuvinieku atbalstam līdz otrdienas plkst.20 saziedoti 605 000 latu, aģentūra LETA uzzināja «Ziedot.lv». Īpašais «Ziedot.lv» ziedojumu konts turpinās darboties vēl vismaz divas nedēļas, bet vēlāk plānots izveidot specializētus kontus, piemēram, cietušo izglītībai vai ārstniecībai. Kad tieši ziedojumu vākšana noslēgsies, vēl nav zināms.

Vakar «Ziedot.lv» sāka ziedojumu nodošanu 21.novembra traģēdijā cietušajiem, izmaksājot katram no 83 cietušajiem vai bojāgājušo ģimenēm pabalstu 4500 latu apmērā.

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo bērniem «Maxima Latvija» ik mēnesi izmaksās pabalstu, kas nākamo gandrīz 18 gadu laikā kopumā būs vairāk nekā 1 086 000 latu. Pēc Rīgas domes Labklājības departamenta sniegtās informācijas, traģēdijā vecākus zaudējuši 23 bērni vecumā no trīs mēnešiem līdz 16 gadiem.

Nolūkā izveidot mehānismu, ar kura palīdzību iespējami caurskatāmi tiktu garantēta «Maxima Latvija» apņemšanās sniegt ikmēneša atbalstu bērniem, kuru vecāki gāja bojā traģēdijā Zolitūdē, ir pieņemts lēmums arī izveidot speciālu sabiedriskā labuma fondu, kas nodrošinās šīs palīdzības sniegšanu bērniem. Uzņēmums regulāri ieskaitīs palīdzības izmaksai nepieciešamās summas šajā fondā.

Fonda padomē «Maxima Latvija» aicinās iesaistīties pārstāvjus no Labklājības ministrijas, Rīgas domes, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un dažādām sabiedriskām organizācijām. Ņemot vērā, ka fonda izveidošanai nepieciešams zināms laiks, šogad pirmie līdzekļi tiks pārskaitīti bērniem, izmantojot labdarības organizācijas «Ziedot.lv» palīdzību.

Arī sabrukušās ēkas projekta attīstītājs «Homburg» grupa domā, kā sniegt atbalstu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo un cietušo ģimenēm. «Homburg» grupas pārstāvis Joss Frujters sarunā ar biznesa portālu «Nozare.lv» apliecināja, ka uzņēmums noteikti plāno atbalstīt traģēdijas upurus un šajā jautājumā liela loma būs arī apdrošināšanai.

«Homburg» grupa Zolitūdes traģēdijā cietušo un viņu tuvinieku atbalstam jau ziedojusi 50 000 eiro jeb 35 140 latu. Frujters sacīja, ka tas ir īstermiņa risinājums, taču tiek domāts arī par ilgtermiņa atbalstu. Konkrētākas ieceres gan uzņēmuma pārstāvis nevarēja komentēt, norādot, ka par šo jautājumu konsultējas ar Labklājības ministriju, varas iestādēm, kā arī sava loma būs apdrošinātājam. Traģēdija apdrošinātājiem radīs ilgtermiņa saistības atlīdzību jomā, prognozēja Frujters. Detalizētas nianses par apdrošināšanu «Homburg» grupas pārstāvis nesniedza, vien atzina, ka apdrošināšanā ir daudz aspektu un sarunas ar apdrošinātājiem jau ir notikušas.

Jau ziņots, ka Zolitūdē 21.novembra vakarā, iebrūkot lielveikala «Maxima» jumtam, 54 cilvēki gājuši bojā un vairāki desmiti cilvēku cietuši.

Labdaris.lv paceļ labdarību Latvijā jaunā līmenī

Viena no lielākajām Latvijas labdarības organizācijām Labdaris.lv, kas sniedz iespēju gan privātpersonām, gan uzņēmumiem palīdzēt slimiem un trūcīgiem bērniem, aktīvi attīsta sociālo darbību Latvijā un paceļ to jaunā līmenī.

Labdarības fonda Labdaris.lv priekšsēdētājs un dibinātājs Aleksandrs Čistovs stāsta: «Tad kad mēs veidojām šo labdarības projektu, viena no mūsu prioritātēm bija labdarības un sociālās darbības nepārtraukta attīstība un uzlabošana Latvijā. Katru dienu mēs novērojam Latvijas, Eiropas un citu pasaules valstu organizāciju darbību, analizējam iegūto informāciju un izstrādājam metodes, kas ļautu mūsu darbu padarīt profesionālāku un kvalitatīvāku.

Piemēram, mums ir izdevies pilnībā atslogot mūsu organizāciju no administratīvajiem izdevumiem. Tajā nav algu, nav īres maksu un citu administratīvo tēriņu. Tas nozīmē, ka visi ziedojumi līdz pat pēdējam centam tiek tērēti tikai mērķtiecīgai palīdzībai bērniem. To ir izdevies panākt pateicoties sadarbībai ar dažādām profesionālām organizācijām, kas ir apvienojušās Latvijas Labdaru Asociācijā un sniedz vispusīgu atbalstu. Un kopā mēs varam daudz vairāk.

Vēl no citiem mūs atšķir tas, ka ziedojumus saņem tie, kam palīdzība ir tiešām nepieciešama, jo visi labdarības projekti ir rūpīgi pārbaudīti un atlasīti. Pirms uzsākt ziedojumu vākšanu, sociālais darbinieks tiekas ar palīdzības lūdzēju, rūpīgi pārbauda, vai palīdzības lūdzējs nav uzsācis līdzekļu vākšanu citās organizācijās, lai novērstu iespējamās krāpnieciskās shēmas, kā arī sazinās ar sociālo dienestu palīdzības lūdzēja dzīvesvietā un veic citas darbības, lai novērstu krāpšanos. Tas nozīmē, ka mēs garantējam, ka visas ziedojumu vākšanas, kuras notiek Labdaris.lv paspārnē, tiešām tiek veiktas, lai palīdzētu bērniem.

Šī gada jūlijā projektam Labdarības Fonds Labdaris.lv tiek veidots jauns specializēts un unikāls interaktīvais labdarības portāls www.labdaris.lv.

«Ziedot.lv» vadītāja: aizejošais gads parādījis, ka cilvēkiem rūp kopējais labums

Aizejošais gads parādījis, ka cilvēkiem rūp kopējais sabiedriskais labums, intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja «Ziedot.lv» vadītāja Rūta Dimanta.

Viņa noradīja, ka aizejošais gads sabiedrībai bijis labs un labdarība kļuvusi par vienu no aktualitātēm. «Tas parāda to, ka mums kā sabiedrībai, cilvēkiem, kas te dzīvo, rūp, kas notiek apkārt – kopējais sabiedriskais labums,» sacīja Dimanta.

«Ziedot.lv» vadītāja atzina, ka pēc tā, kā cilvēki ziedo labdarībai, var arī saprast valdošo ekonomisko situāciju. «Šis gads parādīja, ka ekonomika iet uz augšu. Mums vairs nav tik daudz jādarbojas pamatjomās – kā ēdiens, pajumte. Tās pamatvajadzības cilvēki paši var nosegt. [Tagad] jāskatās uz sarežģītākām – veselības problēmām, izglītības problēmām,» skaidroja Dimanta.

«Lēnā garā attīstoties sabiedrībai, tā [saprot], ka mums ne tikai pašiem labi jādzīvo, bet jāveido arī kopīgu sabiedrisko labumu. Mums vēl ir kur augt kā sabiedrībai – nodarboties ne tikai ar labdarību, bet ar plašāku interešu pārstāvniecību. Mainīt kaut ko ar labdarību. Šis gads to ir pierādījis,» sacīja Dimanta.

RTU studenti izstrādā idejas ēku energoefektivitātes veicināšanai

2014.gada 7.februāris – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un SIA «Hausmaster» konkursā stipendiju studiju procesa pilnveidošanai 1400 EUR apmērā saņēmis RTU Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta students Renārs Millers, kura izstrādātie risinājumi ļautu Rīgas pilsētai ietaupīt aptuveni 60% no karstā ūdens sagatavošanai nepieciešamā enerģijas patēriņa gadā, portālu «Apollo» informēja RTU Attīstības fonda projektu vadītāja Santa Jākobsone.

R.Millers savā pētījumā kā vienu no iespējamajiem energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumiem piedāvā notekūdeņu siltuma atgūšanas iekārtu uzstādīšanu, jo to sākotnējās izmaksas ir proporcionāli mazākas nekā ēku siltināšanas vai renovācijas izdevumi. Šobrīd šāda iekārta jau ir uzstādīta RTU dienesta viesnīcā Ķīpsalā.

RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studente Elīna Mūrniece norāda, ka varētu izmantot alternatīvo enerģiju, piemēram, solārās tehnoloģijas. Laikus paredzot un iestrādājot tās Latvijas Nacionālās bibliotēkas fasādes apdarē, būtu iespējams būtiski veicināt energoefektivitāti un ietaupīt elektroenerģijas izmaksas.

«Stipendiju konkursa finālistu prezentācijās ir daudz jaunu un inovatīvu ideju, ko mēs kā apsaimniekotājs varam pārrunāt ar māju iedzīvotājiem un, iespējams, nākotnē realizēt, veicinot māju energoefektivitātes rādītājus. Šādas aktivitātes palīdz mums rast klientiem piemērotāko un ērtāko risinājumu,» atzīst SIA «Hausmaster» valdes locekle Līga Briķena.

«SIA «Hausmaster» stipendiju konkurss parāda, ka ar studentu palīdzību var iegūt pētījumus par sabiedrībai aktuālām tēmām. Šādi konkursi dod iespēju gan uzņēmumiem uzrunāt potenciālos darbiniekus, gan studentiem pierādīt sevi reālu problēmu risināšanā,» atzīst RTU Attīstības fonda izpilddirektors Artūrs Zeps.

Nodibinājums RTU Attīstības fonds darbojas kopš 2002. gada aprīļa un veic sabiedriskā labuma darbību, piesaistot organizāciju, juridisku un fizisku personu ziedojumus un dāvinājumus, lai augstākās tehniskās izglītības iestādes veidotu par moderniem izglītības, zinātnes un kultūras centriem Latvijā.

SIA «Hausmaster» nodrošina dzīvojamo māju apsaimniekošanu Rīgā un tās apkārtnē. Uzņēmumā strādā speciālisti ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi dzīvojamo māju apsaimniekošanā, tam ir plaša tehniskā bāze, vairākas avārijas brigādes un citi resursi.

Sākas labdarības programma “Mīļā auklīte”

Sākas auklīšu pieteikšanās programmā “Mīļā auklīte” (www.auklite.lv), lai nodrošinātu dotētu auklīšu pakalpojumu ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām.

Labdarības programma “Mīļā auklīte” nodrošinās slimo bērnu ģimenēm auklīšu pakalpojumu vismaz vienu reizi nedēļā. Kā atzīst vecāki, šāda auklīšu programma ir būtisks atbalsts, jo bērni ar īpašām vajadzībām ne vienmēr tiek pieņemti bērnudārzos, turklāt rindas un šo bērnu veselības stāvoklis bieži neļauj apmeklēt bērnudārzus.

Auklītēm par darbu maksā labdarības portāls Ziedot.lv, vecāku līdzmaksājums ir tikai 0.25 Ls stundā. Šāda atbalsta programma ir iespējama pateicoties Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu atsaucībai, jo programmai nepieciešamie naudas līdzekļi ir iegūti no ziedojumiem. Savukārt a/s Hansabanka ziedojusi programmai “Mīļā auklīte” Ziemassvētku apsveikumu kartiņām paredzēto naudu. Šai ilgtermiņa programmai ziedot joprojām iespējams labdarības portāla Ziedot.lv (www.ziedot.lv).

Līdz šim par ziedojumiem iespējams sniegt palīdzību pirmajām 30 ģimenēm. Februārī ziedojumi tika vākti arī ziedojumu kastītēs RIMI veikalos visā Latvijā. Pateicoties RIMI klientu un darbinieku atsaucībai, ziedojumu kastītēs tika savākti Ls 10239,79. Lielākā daļa no summas saziedoti Rimi veikalos Rīgā hipermārketos Valdemāra ielā, tirdzniecības centros Alfa un Olympia, kā arī Rimi lielveikalos Stacija un Barona centrs. Reģionos visvairāk ziedots Rimi Solo (Daugavpilī) un Rimi Lielupe (Jūrmala). Programmai kopā līdz šim saziedoti 33 482 lati.

Programmas izstrādei un auklīšu apmācībām finansējumu piešķīris arī AB.LV Sabiedriskā labuma fonds.

Latvijā ir vairāki tūkstoši ģimeņu, kurās aug bērni invalīdi un kurām šāds pakalpojums ir ļoti nepieciešams. Šo bērnu vecāki nav atteikušies no saviem bērniem un nav nodevuši tos valsts aprūpē (bērnunamos un vēlāk pansionātos), bet paši uzņēmušies rūpes un atbildību par viņiem. Parasti šādā situācijās viens no vecākiem nevar strādāt, jo visu laiku jābūt kopā ar slimo bērnu. Daudzas no šīm ģimenēm ir nepilnas, kur bērnus audzina viena pati mamma. Sāpīga problēma ir arī slimo bērnu ģimeņu veselie bērni, kuriem mamma vienkārši fiziski nespēj veltīt nepieciešamo uzmanību.

No valsts atbalsts vecākam, kurš kopj bērnu invalīdu, ir tikai 150 lati mēnesī. Parasti šī nauda tiek izlietota visnepieciešamākajām lietām – zālēm, rehabilitācijai un pārtikai.

Grāmatvedis kā brīvprātīgais. Likumdošanas nepilnību novēršana

Nodibinājuma «Valmieras novada fonds» priekšsēdētājs Ansis Bērziņš nolēmis aktīvi iesaistīties likumdošanas nepilnību novēršanā. A.Bērziņš nav nekādas ministrijas ierēdnis, ne Saeimas deputāts, taču viņš uzskata, ka ikvienam ar aktīvu līdzdalību ir iespējams ietekmēt normatīvo regulējumu valstī. Ne valstiskās organizācijas (NVO) pārstāvis šim nolūkam izvēlējies dažādus rīcības variantus.

Grāmatvedis kā brīvprātīgais

Valmieras novada fonds sagatavojis atklāto vēstuli, kas jau nosūtīta atbildīgajiem ministriem un citām amatpersonām, vēršot sabiedrības uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) likumdošanas interpretāciju un rīcību, sodot labdarības organizāciju par brīvprātīgā darba īstenošanu. Atklāto vēstuli parakstījušas 31 nevalstiskā organizācija.
Vēstulē minēts, ka VID brīvprātīgo darbu nevalstiskajās organizācijās ierobežo un uzliek naudas sodu par to, ka organizācijas grāmatvedību kārto brīvprātīgais, uzskatot to par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, neņemt vērā Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto, ka šajās organizācijās ir tiesības nodarbināt personas kā brīvprātīgos.

Sekas šādai VID rīcībai un likuma interpretācijai  ir februārī uzliktais 500 latu naudas sods labdarības organizācijai «Valmieras novada fonds» , kur grāmatvedību veic grāmatvedis uz brīvprātīgā darba līguma pamata. Vēstulē tāpat minēts, ka arī citas organizācijas ir atzinušas, ka iepriekšējos gados vienkāršības labad ir piekāpušās VID prasībai un noslēgušas «viena lata līgumu» ar grāmatvedi. «Tā ir formāla likuma apiešana, nevis risinājums ilgtermiņa pilsoniskās sabiedrības attīstībai Latvijā!» uzsver vēstules autors.

Valmieras novada fonds saņēmis VID ģenerāldirektores noraidošu atbildi par fonda iesniegto VID lēmuma pārsūdzību.  Fonda priekšsēdētājs Ansis Bērziņš  nolēmis nesamierināties ar situāciju un turpināt cīnīties pret, viņaprāt, absurdo VID attieksmi, lietu pārsūdzot Administratīvajā tiesā.

Vēl viena no A.Bērziņa iniciatīvām ir rosinājums attiecīgo situāciju izskatīt Ministru kabineta un NVO sadarbības memoranda padomes sēdē. Uz sēdi, kas bija sasaukta 25. aprīlī, bija ieradušies gan dažādu nevalstisko organizāciju, gan vairāku ministriju pārstāvji, lai  jautājumu vērtētu no pašreizējās likumdošanas viedokļa.

Atklājas robi likumos

Kā uzskata Valmieras novada fonda pārstāvis, VID atsakās ņemt vērā Biedrību un nodibinājumu likuma 8. pantu, kas atļauj šīm organizācijām savu mērķu sasniegšanai iesaistīt brīvprātīgos. A. Bērziņš uzskata, ka brīvprātīgos nevar dalīt kategorijās un pēc uzticēto pienākumu rakstura. Kāpēc grāmatvedis vai jurists nedrīkstētu dot savu ieguldījumu pilsoniskajā līdzdalībā – darbībā sabiedrības labā? VID arī neuzklausa pamatojumu, ka Valmieras novada fonds ir bezpeļņas organizācija, kas veic sabiedriska labuma darbību.

A.Bērziņam īpaši absurds šāds brīvprātīgā darba noliegums šķiet brīdī, kad pavisam nesen noslēdzies Eiropas brīvprātīgā darba gads, kurā netika panākta brīvprātīgā darba likumdošanas sakārtošana.  Brīvprātīgā darba regulējums Latvijā aizvien vēl ir ļoti vājš, lai gan no Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgajām amatpersonām dzirdēts, ka brīvprātīgo darbs ir veicināms ikvienā jomā, bet tā uzskaitei izmantojams nevalstiskās organizācijas līgums ar brīvprātīgā darba veicēju. VID un Valsts darba inspekcija izmanto robus likumdošanā, lai brīvprātīgo darbu ierobežotu. Kā pamatojums izskan viedoklis, ka tām NVO, kuras veic aktīvu saimniecisko darbību, grāmatvedības kārtošanu nevar uzticēt grāmatvedim, kas šos pienākumus uzņēmies veikt kā brīvprātīgais, nesaņemot par darbu atalgojumu. VID pieņem, ka šādi tiek apieta nodokļu maksāšana un veicināta ēnu ekonomika.

A. Bērziņš ir neizpratnē, kāpēc VID ierēdņiem ir šāds uzskats, ja reiz saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi tiek izmantoti vienīgi NVO darbības mērķu sasniegšanai?

Sabiedriskā labuma organizācijas drīkst pieņemt ziedojumus naudas formā, bet kāpēc brīvprātīgā darba veicējs nedrīkstētu ziedot savu pakalpojumu? Kā liecina citu valstu prakse, ne vienmēr brīvprātīgais darbs saistāms tikai ar tādu uzdevumu veikšanu, kur darbiniekam nav nepieciešama noteikta kvalifikācija. ASV augsti kvalificēti juristi atļaujas noteiktās situācijās bez samaksas sniegt savus pakalpojumus NVO. Ar ko riskantāka ir situācija, ja NVO savus pakalpojumus kā brīvprātīgais piedāvā grāmatvedis? Valmieras novada fona priekšsēdētājs norāda, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likums mudina organizācijas taupīt līdzekļus administratīvajiem izdevumiem, netērējot šim mērķim vairāk kā 25% no ziedojumiem. Organizācijas tāpēc meklē veidus, kā ekonomēt un ziedotāju naudu izlietot efektīvāk, arī ikdienas darbos pēc iespējas vairāk iesaistot brīvprātīgos. Taču ekonomija un sabiedrības iesaiste beidzas ar naudas sodu! Komersantu darbības principi tiek piemēroti NVO.

Ministriju pārstāvji ieklausās

Memoranda padomes sēdē Finanšu ministrijas pārstāve Irita Lukšo atzina, ka brīvprātīgā darba normatīvais regulējums pāris teikumos ir pieminēts tikai divos likumos – Jaunatnes likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā, tāpēc, iespējams, būtu nepieciešami likumu grozījumi, lai nerastos atšķirīgas likumu interpretācijas. Tāpat būtu nepieciešama plašāka diskusija par to, kā interpretējama brīvprātīgo iesaistīšana NVO saimnieciskajā darbībā. Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāvis Sandris Rāgs norādīja, ka plānotās izmaiņas Civillikuma nodaļā par brīvprātīgo darba tiesisko regulējumu vairākus gadus bija iestrēgušas varas gaiteņos, taču šogad 21. martā Saeimas juridiskā komisija ir atbalstījusi attiecīgo grozījumu pieņemšanu.

A. Bērziņš aicina Saeimas deputātus, Ministru kabinetu, atbildīgās ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes ar steigu rīkoties, pilnveidojot brīvprātīgo darbu regulējošos normatīvos aktus, lai gan iedzīvotājiem, gan organizācijām, gan kontrolējošām iestādēm būtu viennozīmīgi saprotami nosacījumi brīvprātīgā darba organizēšanai un ieviešanai Latvijā.
Valmieras novada fonda priekšsēdētāja iniciatīva un aktīvā rīcība var kļūt labs piemērs, kā, arī citās jomās būtu izskaužamas likumdošanas nepilnības, aktīvi tām pievēršot sabiedrības, lēmējvaras un izpildvaras uzmanību.

Ceturtā daļa Latvijas uzņēmumu nodarbojas ar labdarību

51% uzņēmumu, kas nodarbojas ar labdarību, ziedo finanšu līdzekļus, bet 39% atbalsta ar produktiem vai pakalpojumiem. Populāra kļūst arī intelektuālā labdarība, apmaksājot darbinieku stundas, kas pavadītas sabiedriskā labuma darbā vai sniedzot intelektuālos resursus kā ziedojumu. 20% strādājušo nav informēti, vai darba devējs iesaistās labdarībā.

Aptauja liecina, ka 37% darbavietu labdarībā iesaista arī savus darbiniekus, kas lielākoties ziedojuši mantas uzņēmuma rīkotai labdarībai (44%) vai ziedojot savu laiku vai intelektuālos resursus sabiedriskā labuma darbiem (32%). 23% darbinieku iesaistās līdzekļu vākšanā labdarīgiem mērķiem.

«Pētījums uzrāda, ka uzņēmumu skaits Latvijā, kas iesaistās labdarībā, ir salīdzinoši mazāks nekā, piemēram, Rietumeiropas valstīs. Vienlaikus ir apsveicams, ka uzņēmumi diversificē līdzdalības formas labdarībā un ziedo ne tikai naudu vai preces, bet arī savu laiku un motivē darbiniekus iesaistīties labdarībā. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad pieaug cilvēku skaits, kuriem palīdzība ir vajadzīga. Mana pieredze liecina, ka darbinieki augsti novērtē darbavietu, kas velta līdzekļus labdarībai. Cilvēki labprāt iesaistās uzņēmuma veidotajās labdarības akcijās. Tā paralēli rodas vairāki labumi — tiek iegūts lielāks līdzekļu apjoms un kolektīvā vairojās pozitīvās, cilvēciskās emocijas,» norāda «AB.LV Sabiedriskā labuma fonda» priekšsēdētājs Mareks Indriksons.

Blondīņu asociācijas ziedotāji saņems nodokļu atlaides

Šodien Finanšu ministrijā (FM) notika kārtējā Sabiedriskā labuma komisijas sēde, kurā komisija atbalstīja sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu kopumā astoņām nevalstiskajām organizācijām. Tādējādi šogad Sabiedriskā labuma komisija atzinumu par šī statusa piešķiršanu ir sniegusi 144 organizācijām.

Komisijas atbalstu sabiedriskā labuma statusa piešķiršanai saņēma arī biedrības “Rīgas Ekonomikas Augstskolas Absolventu Asociācija”, “Rīgas politiski represēto biedrība”, “Helping hand”, “Vārti ģimenei”, “Plauksta”, “Render Effective Aid to Children, International”, kā arī nodibinājumam “Svētku fonds”.

Pamatojoties uz piešķirto sabiedriskā labuma statusu, NVO var piesaistīt ziedotājus, kuri tiesīgi izmantot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktās nodokļu atlaides.

Grozījumi likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” paredz, ka, sākot ar šā gada 20.oktobri, rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli turpmāk varēs samazināt par 85% no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, taču kopējā nodokļa atlaide nedrīkstēs pārsniegt 20% no nodokļa kopējās summas.

Veiktie grozījumi neparedz izmaiņas nodokļu atvieglojumiem ziedotājiem – fiziskām personām, iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, tādējādi paliks spēkā līdzšinējais IIN regulējums – fiziskas personas apliekamā ienākuma samazinājums par ziedotajām summām nevarēs pārsniegt 20% no gūtā apliekamā ienākuma.