Valdība plāno sākt īstenot Rīgas akustiskās koncertzāles projektu

Premjerministra Māra Kučinska (ZZS) valdība līdz 2018.gada rudenim plāno sākt Rīgas akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu, teikts valdības rīcības plāna projektā, kuru otrdien, 26.aprīlī, skatīs Ministru kabinets.

Dokumentā norādīts, ka līdz 2018.gada 30.oktobrim valdība plāno pieņemt konceptuālu lēmumu par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli un projekta realizācijas vietu. Līdz šim datumam paredzēta arī informatīvā ziņojuma sagatavošana iesniegšanai valdībā, kā arī projekta īstenošanas uzsākšana.

Noslēdzot akustisko koncertzāļu tīklu izveidi Latvijā, paredzēts pabeigt arī Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēku.

Sagaidot valsts simtgadi, plānots pabeigt arī citas nozīmīgas kultūras būves. Valdība iecerējusi nodrošināt Latvijas Okupācijas muzeja un Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Rīgas pilī restaurāciju. Tāpat paredzēta pilna Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecība, kā arī Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centra izveide Skandu ielā.

Valdība apņēmusies nodrošināta Tabakas fabrikas kvartāla kompleksa attīstību, tai skaitā nodrošinot priekšnosacījumus Latvijas Kultūras akadēmijas pārcelšanai no pašvaldības īpašumā esošām nomātām telpām uz valsts īpašumu, izveidojot dizaina prototipēšanas darbnīcu.

Paveicamo darbu sarakstā valdība iekļāvusi arī Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveidi Lubānas ielā 80, VEF kultūras pils atjaunošanu, kā arī rekonstruētā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atvēršanu un izstāžu darbības uzsākšanu.

Dokumentā atzīmēta arī sadarbība ar nodibinājumu «Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds» par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu.

Līdz 2016.gada beigām Kučinska valdība apņēmusies aktualizēt kultūras infrastruktūras atjaunošanas programmu «Mantojums 2018».

Saskaņā ar valdības deklarāciju Kučinska valdības prioritātes ir tautsaimniecības attīstība, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un zinātnē, kā arī veselības aprūpē.

ATTICUS biroja mēbeļu mājaslapa ir ieguvusi labu atpazīstamību Latvijas interneta lietotāju vidū. Taču laiks rit, un lietotāju vajadzības aug, tāpēc, pielāgojoties mūsdienu interneta tehnoloģiju prasībām, ATTICUS gatavo jaunu mājaslapu, kas būšot pieejama tuvākā mēneša laikā. Tā būs draudzīga mobilajām ierīcēm, kā arī ļaus pārskatāmāk apskatīt mēbeļu sortimentu. Kā saka ATTICUS pārstāvis – visiem patiks.

Vašingtonā pirmo reizi notiks latviešu literatūras lasījumi

ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā 5. aprīlī pirmo reizi notiks latviešu rakstnieku darbu lasījumi, informē projekta pārstāve literāte Rudīte Kalpiņa. Latviju pārstāvēs dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs, dzejniece Liāna Langa, proziste Nora Ikstena, tulkotāja un dzejniece Margita Gailīte. Lasījumus un sarunu vadīs Pensilvānijas Valsts universitātes pasniedzējs un izdevniecības «Trafika Europe» direktors, amerikāņu dzejnieks Endrjū Zingers (Andrew Singer).

Pasākumu «Latviešu literatūra attīstībā» («Latvian literature on the verge») rīko ASV Kongresa bibliotēkas Eiropas nodaļa. Tas notiks Tomasa Džefersona ēkā, Eiropas lasītavā. Ievadvārdus teiks Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns.

Juris Kronbergs un Liāna Langa lasīs savu dzeju, Nora Ikstena – fragmentus no jaunākā romāna «Mātes piens» latviešu valodā. Margita Gailīte – atdzejojumus un tulkojumu angļu valodā. «Mātes piena» lasījumā angliski piedalīsies arī amerikāņu dzejniece Dž.S. Toda (J.C. Todd).

Rakstniece Nora Ikstena uzskata, ka mūsdienu latviešu prozas un dzejas tulkojumi ASV un Kanādā ir pavēruši jaunu telpu un iespējas nacionālajai literatūrai. «Latviešu autori tiek ievēroti un novērtēti milzīgas konkurences apstākļos. Aicinājums latviešu rakstniekiem lasīt savus darbus ASV Kongresa bibliotēkā ir atzinības, goda un cieņas zīme latviešu literatūrai un Latvijai kopumā,» uzskata Ikstena.

Savukārt dzejnieks Juris Kronbergs apliecina, ka priecājas par iespēju ar lasījumiem atgriezties ASV galvaspilsētā. Viņaprāt, latviešu rakstnieku uzdevums ir atgādināt, ka Rīga Mičiganā nav vienīgā Rīga pasaulē.

Šo pasākumu ASV Kongresa bibliotēkā īsteno Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Vašingtonā. Tā sponsors ir «Baltic International Bank». Finansiālu atbalstu sniedzis arī Valsts Kultūrkapitāla fonds, apmaksājot trīs dalībnieku ceļa izdevumus.

Ašeradens: «Marguerite» gatavs būt valdības partneris gāzes pārvades aktīvu iegādē

«Prakse rāda, ka tas ir saprātīgs lēmums, ja valdība iegādājas pārvades tīklus. Pārejas periods uz tirgus liberalizāciju ir saistīts ar daudz un dažādiem riskiem. Lai novērstu spekulatīvus darījumus vai citas ietekmes uz tirgu, valdības līdzdalība ir stabilizējoša. Es kā ekonomikas ministrs arī vēlos šādā veidā rīkoties. Mēs aprīlī sniegsim ziņojumu valdībai, un es ceru, ka valdība tieši šādu stratēģiju arī apstiprinās,» pauda Ašeradens.

Viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija patlaban ir pirmajā sarunu raundā ar «Latvijas Gāzes» akcionāriem par to, kādu tie redz kompānijas nākotni. «Paralēli izstrādājam stratēģiju par iespēju iegādāties pārvades sistēmas operatoru. Pēc ziņojuma sniegšanas valdībai varēs sākt konsekventas darbības – piemēram, sākt konsultanta izvēli, kurš šajā darījumā atbalstīs valdību kā rīkoties vērtības noteikšanā, sarunās ar pārdevējiem utt. Pašlaik mums pretī ir četri pilnīgi dažādi akcionāri – «Gazprom», «Itera Latvija», «Marguerite» fonds un «Uniper Ruhrgas» [iepriekš iepriekš «E.ON Ruhrgas International«]. Katram no viņiem ir savas intereses, kuras būtiski atšķiras. Tādēļ tas nebūs vienkāršs notikums, bet Latvijas valdībai ir nodoms iegādāties šo pārvades tīklu,» klāstīja ministrs.

Pēc viņa teiktā, valdības interesēs būtu iegūt kontrolējošu daļu no «Latvijas Gāzes» nodalītajā kompānijā. «Tomēr, ja mums būtu viens vai vairāki partneri, tas samazinātu valsts riskus – pirmkārt, tas attiektos uz izmaksām, kā arī ļautu labāk saprast, kāda ir šīs sistēma īstā vērtība. Arī nākotnē, ja notiek kādas izmaiņas, tad ir labāk, ja mēs riskus dalām ar vēl kādu. «Marguerite» fonds pašlaik ir izteicis gatavību būt valdības partneris infrastruktūras un pārvades sistēmas iegādē,» pauda Ašeradens.

Vienlaikus viņš piebilda, ka partnera piesaiste šajā darījumā ļautu izvairīties no tā ietekmes uz valsts budžeta bilanci. «Ja dalība uzņēmumā notiek sadarbībā ar kādu privātu investoru, kurš šajā gadījumā varētu būt «Marguerite» fonds, tas ievērojami atvieglo Latvijas situāciju šādai iegādei. Ja valdība nolemtu šo uzņēmumu iegādāties pilnībā, tā būtu budžeta deficīta pozīcija. Savukārt, ja tas tiek iegādāts partnerībā ar kādu privātu investoru, tad, kā tas ir bijis, piemēram, «airBaltic» gadījumā, tas var būt arī aizņēmums Valsts kasē, kas tiek konvertēts vērtspapīros un pēc metadoloģijas netiek uzskatīts par budžeta deficītu. Tādēļ, raugoties no valdības viedokļa, šis ir labāks risinājums,» atzīmēja ministrs.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums – «Latvijas Gāze», kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. «Latvijas Gāzes» lielākie īpašnieki ir Krievijas «Gazprom», Eiropas investīciju banku veidotais «Marguerite Fund», Vācijas «Uniper Ruhrgas International GmbH» (iepriekš «E.ON Ruhrgas International») un «Itera Latvija».

Uralhim kārtējo reizi piešķir vairāk nekā 80 tūkstošus eiro labdarībai

AS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, turpina atbalstīt labdarības projektus, atvēlot tam vairākus desmitus tūkstošu eiro. Šogad slimu bērnu ārstēšanai uzņēmums, kas ir viena no lielākajām kompānijām minerālmēslu tirgū Krievijas Federācijā un NVS, atvēlējis 50 tūkstošus eiro, bet pārējā summa tiks sadalīta divām vispārizglītojošām skolām Vecmilgrāvī.

Uralhim valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Koņajevs uzsver, ka, neapšaubāmi, primāri uzņēmums nodarbojas ar biznesu, taču tikpat svarīgi tam ir piedalīties sabiedrībai svarīgos notikumos un atbalstīt tos, kuriem tas ir nepieciešams, īpaši uzsverot slimu bērnu ārstēšanu, kā arī kultūru un izglītību. «Mūsu darbība Latvijā neaprobežojas vien ar biznesa aktīvu, proti, tirdzniecības uzņēmuma un jūras termināļu attīstīšanu. Uralhim aktīvi atbalsta sociālās un kultūras iniciatīvas,» saka Koņajevs. Kompānija jau ceturto gadu pēc kārtas sadarbojas ar labdarības fondiem un skolām, piešķirot ievērojamus līdzekļus Latvijas sociālajam darbam, bērnu fondiem, vispārizglītojošām iestādēm un kultūras pasākumiem.

Parakstot līgumu ar labdarības fondu Ticība, cerība, mīlestība, Koņajevs priecājās, ka ar fonda starpniecību ir bijis iespējams palīdzēt tik daudz bērniem nokļūt pie labākajiem ārstniecības speciālistiem Krievijā, saņemt ārstēšanu un rehabilitāciju. Pērn fonds ar Uralhim ziedojumu palīdzēja 31 bērnam, noorganizējot bērnu no Latvijas izmeklēšanu, ārstēšanu un rehabilitāciju Sanktpēterburgas klīnikās. Turklāt, kā norādīja fonda vadītājs Aleksejs Koļins, uzņēmums arī operatīvi spējis sniegt atbalstu ar papildu ziedojumu situācijā, kad izrādījies, ka kāda bērna ārstēšanai nepieciešami prāvāka summa. Šogad labdarības fonds plāno sniegt medicīnas palīdzību vēl 20 cilvēkiem, kā arī atjaunot autoparku, iegādājoties jaunu mikroautobusu braucieniem uz Krievijas klīnikām. Tāpat fonds Ticība, cerība, mīlestībai iecerējissarīkot labdarības akciju «Uzdāvini bērnam Ziemassvētkus», kuras ietvaros pērn spēja apsveikt 250 bērnus.

Pa 16 tūkstošiem eiro šogad saņems Rīgas 31.vidusskola, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī Rīgas 46.vidusskola ar krievu mācību valodu. Šīs skolas labdarības darbam izvēlētas, jo atrodas vistuvāk Uralhim terminālim Vecmilgrāvī. Kā stāsta Rīgas 31.vidusskolas direktore Iveta Stivriņa, uzņēmuma piešķirtie līdzekļi pērn ļāva pilnībā atjaunot fizikas kabineta aprīkojumu, kā arī iegādāties projektorus un interaktīvo tāfeli. Šogad plānots iegādāties jaunu aprīkojumu dabaszinību kabinetam, kā arī audio aparatūru aktu zālei.

Rīgas 46.vidusskola piešķirtos līdzekļus iepriekšējos gados izmantoja ķīmijas kabineta un ķīmijas laboratorijas remontam, mūsdienīga aprīkojuma un mēbeļu iegādei šīm telpām, kā arī vairāk nekā puse mācību kabinetu ir aprīkotas ar interaktīvām tāfelēm, projektoriem un portatīviem datoriem. «Īpaši esam pateicīgi par palīdzību jauna skolas autobusa iegādē. Šogad plānojam finansiālo atbalstu novirzīt dabaszinātņu laboratorijas izveidošanai, tās aprīkošanai ar mūsdienīgu aprīkojumu un mēbelēm, lai ķīmijas, bioloģijas, fizikas un dabaszinību skolotāji kopā ar skolēniem varētu veikt sarežģītus eksperimentus, laboratorijas un diagnostikas darbus, kā arī zinātniskās pētniecības un projektu darbību,» skaidro skolas direktors Boriss Antonovs.

Katru gadu uzņēmums Latvijā sociāliem un labdarības mērķiem atvēl vairākus simtus tūkstošus eiro. Tāpat kā Krievijā, arī Latvijā Uralhim prioritāte ir tie labdarības projekti, kas saistīti ar atbalstu bērniem, smagi slimu bērnu ārstēšanu un rehabilitāciju, palīdzību izglītības iestādēm, kā arī mākslas un kultūras projektu finansēšana. Pateicoties Uralhim atbalstam, Latvijā pirmo reizi uzstājās Marijas teātra simfoniskais orķestris un baleta trupa, Mihaila Pļetņova vadītais Krievijas Nacionālais orķestris, Igora Moisejeva Krievijas valsts akadēmiskais tautas dejas ansamblis, norisinājās Marijas teātra operas «Apburtais ceļinieks» pirmizrāde, bet šonedēļ Dailes teātrī notika Jevgeņija Vahtangova Maskavas Akadēmiska teātra viesizrādes.

Kopš darbības sākuma Zemes fonds noslēdzis darījumus par € 1,5 miljoniem

Deviņu mēnešu laikā kopš darbības sākuma Zemes fonds noslēdzis 54 darījumus, iegādājoties 800 hektārus lauksaimniecības zemes par 1,5 miljoniem eiro, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Pagaidām tas nav īpaši ietekmējis Latvijas lauksamniecības zemju tirgu un strādā ar zaudējumiem, jo sākotnēji lielāki ir izdevumi zemes iegādei un apkopšanai. Bet līdz 2018.gada beigām fondam jāsāk strādāt vismaz «pa nullēm».

Ekspertu vērtējumā fonds patlaban tikai daļēji pilda savu lomu, jo, neredzot ekonomisko izdevīgumu, tas neuzņemas sliktā stāvoklī, proti, ilgstoši novārtā atstātu lauksaimniecības zemju sakopšanas veicināšanu.

Līdz šim fonds atteicis ļoti daudziem zemju pārdevējiem – no kopumā saņemtajiem 500 piedāvājumiem apstiprināti tikai 10%.

Starp piedāvājumiem fondam izdevies izķert un novērst vairākus spekulatīvus darījumus. Taču krietni biežāk zemju pārdevēji ir tādi, kuri paši ar lauksaimniecību nenodarbojas, nevar vai neprot atrast pircēju.

«Liela kategorija ir pilsētnieki, kuri dabūjuši īpašumu mantojumā vai citā ceļā. Viņi jau paši nezina, kas apkārtnē notiek, kam varētu piedāvāt nomāt. Augstākais, viņi sarunā kādu kaimiņu, kurš nopļauj. Tātad būtībā tā nav aktīva lauksaimniecība,» klāstīja fonda vadītāja Ina Alksne.

Nekustamā īpašuma nozares pārstāvji kritizē fondu par to, ka tas nepērk gadiem nekoptās lauksaimniecības zemes, tāpēc, lai arī Zemes fonds darbojas, tā arī nav skaidrs pamatīgi nolaisto zemju liktenis. Zemes fonda izveides idejas karstākās atbalstītājas – organizācijas «Zemnieku Saeima» – eksperts Mārtiņš Trons pauda uzskatu, ka tas esot tikai laika jautājums, kad fonds sāks vairāk iegādāties arī pamatīgi nolaistās zemes, un zemnieku organizācija to noteikti atbalstīs.

Pēc Alksnes teiktā, fonds varētu nopirkt arī vairāk zemesgabalu, bet par daļu nevar vienoties ar pārdevēju par abām pusēm pieņemamiem nosacījumiem. «Tātad pārdevējs atsaka. Savukārt pārējos mēs diemžēl atsakām. Tie ir tādi, kuri ir ļoti nekopti, aizauguši īpašumi. Tur jāiegulda ļoti lieli līdzekļi, lai atgrieztu, kas jau ir nerentabli. Vai arī konstatē, ka īpašums ir neliels, viņš ir viens pats un apkārtnē nenotiek aktīvā lauksaimnieciskā darbība, saprotam, ka arī nomnieku neatradīsim,» teica Alksne.

Nomnieki tiek meklēti, lai nopirktos zemesgabalus atgrieztu lauksaimniecībā. Lielākoties viņiem vēl jāveic ieguldījumi zemes kvalitātes uzlabošanā, tāpēc fonds pirmajos gados dod atlaides nomas maksai.

Pretēji pieticīgajām prognozēm, zeme izrādījusies ļoti pieprasīta. Līdz šim noslēgti teju 40 nomas līgumi, no tiem aptuveni pusē gadījumu īpašumu turpina nomāt iepriekšējie nomnieki. Vēl deviņiem īpašumiem fonds cer atrast nomnieku aprīlī.

Iznomātas vidēji lielas platības, no pusotra līdz 55 hektāriem. Līdzīgi kā īpašuma pirkšanas cena, arī nomas maksas atbilst vidējam līmenim attiecīgajā reģionā. Ja zemi kāro vairāki, tad priekšroka ir pēdējam nomniekam, pierobežniekam vai jaunam lauksaimniekam, bet pārējos gadījumos ir izsoles. Tajās bijuši gadījumi, kad nomas maksa pieaug dubultā.

Līdz šim bijuši tikai divi zemesgabali – Baldones un Krustpils novadā -, kurus fonds sakopis par saviem līdzekļiem. Piemēram, Krustpils gadījumā apkārtējās saimniecības bijušas gatavas ņemt šo īpašumu nomā ar nosacījumu, ja tas ir sakopts.

Fonds plāno šogad un nākamajos gados zemju iegādei tērēt vidēji 2-3 miljonus eiro, līdz 2020.gadam apgūstot piešķirtos 14 miljonus eiro. Fonda ietekme Latvijas lauksaimniecības zemju tirgū vismaz pagaidām ir niecīga.

Pērn ar šīm zemēm veikti 9329 darījumi, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada, liecina Valsts zemes dienesta dati. Darījumu apjoms bija 154 miljoni eiro, kas ir par 25% mazāk.

Kultūrkapitāla fonds ar 50 tūkstošiem eiro atbalsta latviešu oriģinālmūzikas darbus

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) konkursā latviešu oriģinālmūzikas darbu tapšanai sadalījis 50 000 eiro, aģentūra BNS uzzināja fondā.

Kopumā konkursā atbalstīti 52 projekti. Lielākā summa – 3500 eiro – piešķirti komponista Pētera Vaska darbam «Da Pacem Domine» korim un stīgu orķestrim.

Konkursā finansējumu savu darbu komponēšanai saņēmuši tādi komponisti kā Arturs Maskats, Ēriks Ešenvalds, Raimonds Tiguls, Rihards Zaļupe un citi.

VKKF atbalstījis arī jaundarbus, kas top dažādiem festivāliem, konkursiem un citiem pasākumiem. Valsts Akadēmiskais koris «Latvija» organizē septiņu komponistu veltījumu Latvijas simtgadei projektā «Šai zemē man visa pasaule». Savukārt apvienība «Ars Nova» saņēmusi finansējumu 15 Raimonda Paula jaundarbiem koncertprogrammai «Krāsu balāde. Vārds mūzikā».

Komponists Kaspars Zemītis radīs jaundarbus III Kokļu mūzikas ziemas festivālam «Kokļu skaņas ziemas mirdzumā». Jaundarbi taps arī A.Dombrovska 9. starptautiskajam stīgu instrumentu konkursam.