Tetereva fonds izvietos klaiņojošajiem kaķiem mājiņas

Ielas kaķus ar pajumti paredzēts nodrošināt projekta “Pilsētas kaķu dzīve: Droša pajumte” laikā, kas iecerēts kā turpinājums biedrības “Dzīvnieku SOS” jau vairākus gadus īstenotajai sterilizācijas programmai, kuras laikā par portālā “Ziedot.lv” saziedotajiem gandrīz 25 000 latu sterilizēti simtiem bez pajumtes palikušo kaķu.

Uzstādot kaķu mājiņas, biedrība cer mazināt problēmu, ko rada pagrabu noslēgšana daudzdzīvokļu mājās, kā dēļ kaķi, kuru sterilizēšanā ieguldīti biedrības, Rīgas domes un iedzīvotāju līdzekļi, paliek bez pajumtes un iet bojā.

Pēdējo divu gadu laikā biedrība aizvien asāk saskaras ar problēmu, ka, vēršoties plašumā daudzdzīvokļu māju siltināšanas un vides sakārtošanas projektiem, tiek slēgti māju pagrabi un nojaukti šķūnīši un citi grausti, kas līdz šim kalpoja par ielas kaķu patvēruma vietu. Īpaši aktuāla šī problēma ir Rīgas mikrorajonos, piemēram, Ķengaragā, Purvciemā, Juglā un Ziepniekkalnā, uzsvēra biedrībā.

Tāpat ar jaunajām kaķu mājiņām biedrība cer sakārtot pilsētvidi, veidojot koptas un labiekārtotas kaķu uzturēšanās vietas, mazinot nehigiēnisku un stihisku barošanas vietu veidošanos pie daudzdzīvokļu mājām, pret ko pamatoti iebilst daudzi iedzīvotāji.

“Ielas kaķi daudzviet Latvijā ir kļuvuši par iedzīvotāju strīdu un sūdzību objektu, jo vieniem tie netraucē un patīk, bet citos raisa nepatiku un pat naidu. Diemžēl nereti tiek piemirsts, ka ielas kaķu problēma ir jārisina humānā veidā. Dažviet noteiktais aizliegums barot ielas kaķus, vēl aizvien piekoptā kaķu indēšana vai masveida izķeršana un iemidzināšana, daudzdzīvokļu māju pagrabu noslēgšana ir bezjēdzīga nežēlība, kas neko neatrisina. Iznīcinātās kolonijas vietā drīz vien izveidosies jauna, jo ielas kaķi nenokrīt no gaisa – viņus rada paši cilvēki, izmetot liekus kļuvušus kaķēnus vai pieaugušus kaķus uz ielas, kā arī laižot brīvsolī nesterilizētus mājas runčus, kas, apaugļojot gan ielas, gan mājas kaķenes, rada simtiem nevienam nevajadzīgu kaķēnu,” skaidroja biedrības “Dzīvnieku SOS” valdes priekšsēdētāja Inese Gaugere.

Projekta “Pilsētas kaķu dzīve: Droša pajumte” pirmajam posmam jeb pilotprojektam ir apzinātas 12 vietas, kur būtu steidzami nepieciešams uzstādīt kaķu mājiņas, jo pagrabi ir noslēgti un dzīvniekiem nav pajumtes. Paralēli projektam “Dzīvnieku SOS” plāno organizēt arī informatīvo un izglītojošo kampaņu par ielas kaķu sterilizācijas un kaķu mājiņu ierīkošanas nepieciešamību.

Labiekārtotas un atbilstoši uzturētas sterilizētu bezsaimnieka kaķu kolonijas pilsētvidei nāk tikai par labu – ielas kaķi kļūst nevis par apgrūtinājumu un nepatikas objektu, bet mājas, ciemata un pilsētas rotu. Daudzās Rietumeiropas valstīs, kur ielas kaķu problēma risināta ar humānām metodēm, tie nav un nekad vairs nebūs problēma, uzsvēra Gaugere.

Pēc pilotprojekta rezultātu izvērtēšanas “Dzīvnieku SOS” plāno turpināt kaķu mājiņu uzstādīšanu arī citviet Rīgā. Izmantojot projektā iegūto pieredzi, tiks arī sagatavotas rekomendācijas pašvaldībām, kas vēlētos savā teritorijā īstenot līdzīgus projektus.

Biedrība “Dzīvnieku SOS” ir 2006.gadā dibināta dzīvnieku aizsardzības biedrība, kuras mērķis ir mainīt sabiedrības viedokli par dzīvniekiem, to tiesībām un aizsardzību, kā arī palīdzēt pamestiem un vardarbībā cietušiem dzīvniekiem. “Dzīvnieku SOS” ir pilnībā brīvprātīga organizācija, un tajā nav neviena algota darbinieka. Kopš 2007.gada 27.novembra biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Latvijā populārā labdarības fonda Labdaris.lv darbība atzīta par godīgu

Veicot fonda Labdaris.lv darbības pārbaudi, nav konstatēti nekādi pārkāpumi vai atrasti jebkādi pierādījumi par negodīgu darbību. Finanšu ministrijai un valsts iestādēm nav nekādu pretenziju pret fonda darbību. Tāpat arī nav saņemta neviena apstiprināta sūdzība no palīdzības lūdzējiem vai ziedotājiem. Piedāvājam jums iepazīties ar secinājumiem, kas radušies pēc dziļākas fonda izpētes.

Latvijas labdarības fonds Labdaris.lv jau vairākus gadus ir viena no lielākajām un veiksmīgākajām labdarības organizācijām Latvijā. Tas ir vienīgais šāda mēroga fonds, kam nav nekādu administratīvo izdevumu un kas nodrošina mērķtiecīgu visu līdzekļu izlietojumu, ko apstiprina arī rūpīgi organizēta dokumentācija. Tāpat fonds Labdaris.lv īsteno arī unikālu programmu “Ārkārtas situāciju fonds”, kas nodrošina savlaicīgu un garantētu palīdzību personām, kas nonākušas ārkārtas situācijās.

Papildus informācijai, kas parasti ir pieejama par palīdzības lūdzējiem dažādos labdarības fondos, Labdaris.lv interneta vietnē publicē pilnīgi visu informāciju par palīdzības lūdzējiem. Personas pirms ziedojuma veikšanas var apskatīties, kā izskatās palīdzības lūdzējs, uzzināt viņa vecumu, dzīvesvietu, diagnozi, vēsturi un citu būtisku informāciju. Tāpat interneta vietnē katru dienu tiek publicētas atskaites par fonda darbību un palīdzības sniegšanu, kā arī ir pieejams detalizēts finanšu pārskats par izlietotajiem līdzekļiem. Ir pieejama arī aktuālā informācija par ziedojumiem, kas mainās reālā laikā.

Ziedotāji var būt droši par saviem ziedojumiem. Dokumentāli pierādīta administratīvo izdevumu neesamība ir garantija tam, ka ziedojumus izmantos tikai atbilstošajiem mērķiem un vajadzībām. Pilnīgi atklāta un caurspīdīga finanšu atskaite, kas pieejama interneta vietnē, ļauj ikvienam interesentam pārbaudīt saziedoto līdzekļu izlietojumu atbilstoši palīdzības lūdzēja vajadzībām.

Labdarības fonda Labdaris.lv īpašā iezīme ir tā, ka fonds apmaksā visus izdevumus, kas saistīti ar ārstēšanu vai cita veida palīdzības sniegšanu, nevis pārskaita līdzekļus uz privātpersonu kontiem. Tas ļauj kontrolēt un pārbaudīt visu līdzekļu izlietojumu un sniedz pārliecību, ka līdzekļus izmanto attiecīgajam mērķim, nevis pārskaita uz kontiem, kurus pēc tam nav iespējams pārbaudīt.

Pateicoties Finanšu ministrijas piešķirtajam Sabiedriskā labuma organizācijas statusam, fonds Labdaris.lv var strādāt ar dažādiem uzņēmumiem un sponsoriem, kas saņem nodokļu atvieglojumus. Tāpat Sabiedriskā labuma organizācijas statuss nozīmē, ka valsts rūpīgi kontrolē un seko līdzi pilnīgi visai fonda darbībai, garantējot likumu ievērošanu.

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto padziļināto analīzi par fonda darbību, var pilnībā apgalvot, ka fonds Labdaris.lv darbojas pilnīgi atklāti, caurspīdīgi un godīgi. Katru iepriekšminēto faktu apstiprina dokumentāli pierādījumi.

Latvijas Kultūras fondam atņemts sabiedriskā labuma statuss

Latvijas Kultūras fondam (LKF) šonedēļ atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, šovakar vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Balstoties uz sēdē lemto 29.oktobrī Finanšu ministrija atņēma LKF sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Finanšu ministrijas sabiedriskā labuma komisijas vadītājs Ilgonis Gaugers informēja: “Gada pārskats rādīja, ka 16 000 tērēti algās, 15 000 – auto operatīvajam līzingam un apdrošināšanai, tāpat bijuši soda maksājumi par overdraftu 2000, tikusi apdrošināta arī darbinieku veselība.”

LKF parāds Pedvāles brīvdabas mākslas muzejam bija 450 lati. Muzeja direktors Ojārs Feldbergs uzskata: “Būtu vērts iejaukties kādai tiesībsargājošai iestādei, jo mani interesē, kur tā nauda paliek.”

Tāpat savu mērķi nav sasnieguši uzņēmēja Alda Plauža un viņa meitas atvēlētie 4000 latu, kas bija domāti Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja veidotajam zinātniskajam katalogam par sudraba kolekciju. Fonds kā sabiedriskā labuma organizācija varēja ieturēt 10% no šīs summas, taču ne visu finansējumu.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa tagad sola sūdzēt fondu tiesā par līguma neizpildi.

Finanšu ministrija norādījusi, ka pilna informācija par nodokļu nomaksu vai nenomaksu ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā, kuram ir pienākums veikt konkrētajos likumos noteiktās darbības nokavēto nodokļu maksājumu iekasēšanā.

Finanšu ministrija, izvērtējot dokumentus par sabiedriskā labuma darbību vai pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijā konstatēto par ziedoto līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un Sabiedriskā labuma organizācijas likuma normu neievērošanu, parasti lūdz VID veikt tematiskās pārbaudes konkrētajās organizācijās.

Tas tiks darīts arī attiecībā uz LKF. VID rīcībā ir visi dokumenti, jo saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” gada pārskati katru gadu tiek iesniegti VID, kā arī ar likumu VID ir noteiktas tiesības veikt revīziju (auditu), pārbaudīt grāmatvedību un ar to saistītos dokumentus.

I.Ziedoņa fonds «Viegli» grib atjaunot klēti autentiskā veidā

Otrdienas vakarā Ziedoņa vasaras mājas klētī Murjāņos izcēlās ugunsgrēks.

“Meklēsim iespējas, kā atjaunot klēti autentiskā veidā, gan izmantojot klēts saglabājušos daļu, gan papildinot to ar kādiem līdzvērtīgiem materiāliem. Priecāsimies par visiem, kuri aiz pārliecības gatavi investēt Imanta Ziedoņa muzeja veidošanā un uzturēšanā, norādījis fonda valdes priekšsēdētājs Ants Grende.

Zālīte sacīja, ka ugunsgrēka radītie zaudējumi vēl tiek aprēķināti, taču klētī netika glabātas Ziedoņa piemiņas lietas. Ziemas periodā tajā atradās vien darbarīki un saimniecības priekšmeti.

Lai noskaidrotu ugunsgrēka izcelšanās iemeslus, fonds sadarbojas ar policiju un apdrošināšanas ekspertiem. Līdzko noslēgsies izmeklēšanas pierādījumu fiksēšana, teritorija tiks sakopta un turpināsies gatavošanās muzeja vasaras sezonai, informēja fonda pārstāve.

«Par finansējuma piesaisti klēts atjaunošanai lemsim, līdzko svarīgākie teritorijas sakopšanas darbi tiks pabeigti. Imanta Ziedoņa fondam «Viegli» ir sabiedriska labuma organizācijas statuss. Līdz šim Imanta Ziedoņa muzejā ieguldīti gan no koncertdarbības un disku pārdošanas gūtie ienākumi, nomainot klēts jumtu 2012.gada pavasarī, gan ziedojumi, kas izlietoti muzeja kompleksa atbalsta ēkas būvniecībā 2014.gadā,» paskaidroja Zālīte.

Klēts bija nozīmīga vieta Ziedoņa muzeja kompleksā – vasaras periodā tā kalpoja par semināru un skaņu ierakstu telpu. Tajā ierakstīti arī abi fonda «Viegli» mūzikas albumi ar dzejnieka vārdiem.

Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» dibināts 2010.gada pavasarī, lai īstenotu fonda patronam – dzejniekam Imantam Ziedonim tuvu misiju: «Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties». Fonda mērķis ir atbalstīt un veicināt jaunradi Latvijā, veicinot Ziedoņa ideju īstenošanos un vērtību turpināšanos, atbalstot radošas, neparastas idejas un, veidojot sabiedriskus projektus, kas atklāj Latvijas skaistumu. Dzejnieks fondam uzticējis Murjāņu mājas kā radoša centra tālāku izveidi, kas tika iesākta jau viņa dzīves laikā.

Jau vēstīts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par iespējamo iemeslu Ziedoņa klētiņas Murjāņos ugunsgrēkam min īssavienojumu elektroinstalācijā.

Latvijas Kultūras fonda darbībā konstatē likuma pārkāpumus

Revīzijā tika pārbaudīta LKF saņemto ziedojumu, kas ziedotājiem dod tiesības samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā, izlietojuma atbilstība normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem, kā arī LKF vadības darbības atbilstība LR normatīvo aktu prasībām.

LKF ir nevalstiska organizācija, kuras darbības mērķis ir nacionālās kultūras kopšana un veicināšana. Līdz 2004. gadam rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām uzņēmuma ienākuma nodokli samazināja par 90% no summām, kas ziedotas LKF. Kopš 2005. gada aprīļa rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 % no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī LR reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. 2005. gada maijā Finanšu ministrija LKF piešķīra sabiedriskā labuma organizācijas statusu, saskaņā ar kuru nodibinājuma LKF sabiedriskā labuma darbības veidi ir kultūras un izglītības veicināšana. Finanšu ministrija atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam uzrauga sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību piešķirtajam statusam.

Sabiedriskā labuma organizāciju likums nosaka dokumentus, kas jāiesniedz Finanšu ministrijai izvērtēšanai un sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai. Viens no iesniedzamajiem dokumentiem ir pēdējā gada pārskata kopija. LKF gada finanšu pārskatos, kas tika iesniegti Finanšu ministrijai ir noradīti LKF izsniegtie bezprocenta aizdevumi fiziskām personām. Iesniegtie finanšu dokumenti skaidri apliecināja faktu, ka LKF praktizē darbības, kas ir aizliegtas ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu.

Ievērojot iepriekš minēto, pastāv augsts risks, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi pietiekamu kontroles vidi un Sabiedriskā labuma komisija, izvērtējot iesniegumus par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, nepārbauda iesniegtos organizāciju pārskatus, neizvērtē organizāciju darbības atbilstību statūtos noteiktajiem mērķiem, līdz ar to Sabiedriskā labuma organizāciju statusu Finanšu ministrija var piešķirt organizācijai, kuras darbība neatbilst likuma prasībām.

Izvērtējot revīzijā konstatēto, jāsecina, ka nav arī izveidots efektīvs kontroles mehānisms krāpšanās riska samazināšanai nodokļu atlaižu piemērošanā, kā rezultātā nodokļu samazināšanas likumība ir pilnībā atkarīga no nevalstisko organizāciju amatpersonu un darbinieku goda prāta.

LKF grāmatvedības uzskaite neatbilst normatīvo aktu prasībām. Netiek ievēroti ziedojumu līgumos paredzētie termiņi atskaišu iesniegšanai, kā arī mainīti ziedojumu līgumos paredzētie izlietojuma mērķi. Izsekot lielākai daļai ziedojumu darījumu no tā sākuma līdz beigām grāmatvedības jautājumos kompetentai trešajai personai ir sarežģīti vai pat neiespējami.

Atsevišķi ziedotāji ar LKF starpniecību ir ziedojuši valsts budžeta iestādēm. Ziedotāji, atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesīgi samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli par 85% no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm. Ziedojot ar LKF starpniecību, veidojas daudzpakāpju sistēma, kas ir grūti pārredzama. Pastāv risks, ka valsts budžeta iestādes šos ziedojumus var nesaņemt.

Veicot LKF naudas plūsmas analīzi, tika konstatēts, ka formālais ziedojumu saņēmējs ir LKF, bet faktiskais ziedojuma saņēmējs ir kāda cita fiziska vai juridiska persona. LKF savas darbības nodrošināšanai ietur procentus no ziedojumu summas, kuras lielums tiek noteikts ziedojuma līgumā.

Lielākie ziedotāji LKF ir a/s «Parekss Banka», kas revīzijā aplūkotajā laika periodā – no 2001. gada līdz 2005. gadam – ziedojusi gandrīz 2,4 milj. latu, norādot konkrētus ziedojumu izlietojuma mērķus – pētījumu veikšanas finansēšana. Minētajā laika periodā katra gada beigās a/s «Parekss Banka» pasūtīja pētījumu, piemēram, «Eiropas Savienības struktūrfondu iespēju izpēte un potenciālie realizācijas ceļi multikulturālas daudzvalstu savienības ietvaros» un «Latvijas kā Eiropas Savienības potenciālās dalībvalsts sagaidāmo investīciju infrastruktūru sakārtošanai, pilnveidošanai un attīstībai apgūšanas optimālākās iespējas». LKF par šo pētījumu veikšanu slēdza līgumus ar firmām «Chrysalis Investment Corporation» (no 2001. un 2002. gadā), kas reģistrēta Dublinā, Īrijā un «Aldgate LLC» (no 2003. – 2005. gadam), kas reģistrēta Portlendā, ASV. No katra ziedojuma LKF ieturējis 3 procentus. Revidentu rīcībā nav informācijas par to, kādā veidā LKF izvēlējās sadarbības partnerus pētījuma veikšanai. LKF sadarbības partneriem pārskaitīja līgumā paredzēto maksu par pētījuma veikšanu pilnā apmērā tūlīt pēc līguma noslēgšanas. LKF nevarēja uzrādīt dokumentāru pamatojumu pētījumu veicēju nepieciešamajām kompetencēm, atlases kritērijiem un izvēles procedūrām. LKF noslēgtajos līgumos nebija minēti ne darba izpildes termiņi, ne pētījuma apjomi, ne detalizētas tēmas, kā arī nav noteikta valodā, kādā pētījums jāiesniedz, netika iesniegtas arī atskaites par līdzekļu izlietojumu.

Aptuveni 640 tūkst. latu LKF ziedojusi a/s «Hansabanka». Daļa naudas novirzīta Latvijas Universitātes fondam «Juventus». «Juventus» iesniegtajām atskaitēm par līdzekļu izlietojumu nav pievienoti attaisnojuma dokumenti, kas paskaidro veikto maksājumu mērķus, tādēļ nav iespējams konstatēt, vai līdzekļi izlietoti atbilstoši ziedojuma līgumos noteiktajiem mērķiem. Savukārt 34 tūkst. latu novirzīti SIA «Omni Rīga» ar mērķi gājēju tuneļa Ķīpsalā pie preses nama projekta izstrādei un realizācijai. Arī šinī gadījumā iesniegtajai atskaitei nav pievienoti izdevumu apliecinošie dokumenti, tādēļ nav iespējams konstatēt, vai līdzekļi izlietoti atbilstoši līgumā noteiktajiem mērķiem.

Veicot LKF naudas plūsmas analīzi, tika konstatēti gadījumi, kad ziedotājs un ziedojumu saņēmējs ir saistītas personas, vai ziedotājs un ziedojumu saņēmējs ir viena un tā pati persona. Piemēram:

– a/s «Rietumu Banka», kas kā vienu no ziedojuma mērķiem norādījusi Glorijas Geinores un Rikki&Poveri jubilejas koncerta sniegšanu a/s «Rietumu Banka» VIP klientiem;

– a/s «Radio SWH», kas ziedojusi naudu pasaules mūzikas svētku organizēšanai un šī nauda pēc procentu ieturēšanas pārskaitīta atpakaļ a/s «Radio SWH» svētku rīkošanai;

– SIA «Troja», kas ziedojusi LKF 38 tūkst. latu, no kuriem 30 tūkst. latu LKF pārskaitīja atpakaļ SIA «Troja» bērnu un jauniešu atpūtas un sporta nodarbību laukuma ierīkošanai, ieturot procentus no ziedojuma summas savas darbības nodrošināšanai;

– a/s «Latvijas Finieris», kas ir saistīts ar SIA «Troja» un kura ziedojums ir pārskaitīts SIA «Troja».

Nepilnības un likuma pārkāpumi atklāti arī, izvērtējot LKF vadības darbību. Izsniedzot bezprocentu aizdevumus vairāk nekā 50 tūkst. latu apmērā, LKF vadība ir pārkāpusi likuma prasības, kas nosaka, ka LKF finanšu līdzekļi ir izmantojami tikai statūtos noteiktajiem mērķiem – kultūras programmām. Uz šo brīdi aizdevumi ir apmaksāti.

LKF valde ir pārkāpusi arī normatīvo aktu prasības un izmantojusi LKF saziedotos finanšu līdzekļus, lai gūtu personisko labumu. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu Valsts kontrolei nav tiesību izpaust plašāku informācijas par šiem pārkāpumiem.

Ar revīzijā konstatēto iepazīstināta arī Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, ministru prezidents un Saeima.

Sabiedriskā labuma statusu iegūs vēl 14 nevalstiskās organizācijas

Komisijas atbalstu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai saņēma biedrības “Biedrība “Ceturtā atmoda 4 ATA””, “Invalīdu biedrība “Labas pārmaiņas””, “Aizputes Diabēta un invalīdu biedrība”, “Jāņa Menča seniora mantojums”, “Raibais kaķis”, “Latvijas poļu biedrība POLONEZ”, “INSTANT Sport”, “Sporta klubs “Wrestling Spirit””, “Studentu sports”, “Cultural Fount”.

Tāpat sabiedriskā labuma organizāciju statusus saņems nodibinājumi “Fonds: Latvija visām paaudzēm”, “AllFriends labdarības fonds”, “Nodibinājums “Invest Life””, kā arī reliģiskā organizācija “Ķurbes Evaņģēliski luteriskā draudze”.

Pamatojoties uz piešķirto sabiedriskā labuma statusu, nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus – juridiskās personas, kuras ir tiesīgas izmantot likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktās nodokļu atlaides, – rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli var samazināt par 85% no summām, kas ziedotas, taču nodokļa kopējā atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no nodokļa kopējās summas. Ziedotāji var būt arī fiziskas personas, kuras ir tiesīgas izmantot likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktās nodokļu atlaides – fiziskas personas apliekamā ienākuma samazinājums par ziedotajām summām nevar pārsniegt 20% no gūtā apliekamā ienākuma.

Saskaņā ar izmaiņām likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un “Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, kas ir spēkā no 2010.gada 1.janvāra, sabiedriskā labuma organizācijas pārrauga un par to statusu lemj VID.

Papildina ar nodokli neapliekamo stipendiju sarakstu

Grozījumi paredz papildināt biedrību un nodibinājumu sarakstu ar biedrību “Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācija”, kā arī ar trim nodibinājumiem:

• “AB.LV fonds”,

• “Rīgas Juridiskās augstskolas fonds”,

• “Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds”.

Tāpat starptautisko izglītības un sadarbības programmu saraksts papildināts ar Austrijas Republikas stipendiju programmu un Korejas Republikas stipendiju programmu.

Atbilstoši likumam par IIN ar šo nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, MK apstiprināto biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis MK.

Notiks video mākslas festivāls “Ūdensgabali”

Starptautiskais video un laikmetīgās mākas festivāls “Ūdensgabali” ir Baltijā vienīgais festivāls, kas apmeklētājiem piedāvā neparastus, radošus priekšnesums, kuru vienojošais elements ir kustīgais attēls.

Šogad Ūdensgabali notiks jau desmito reizi. Jubilejai par godu apmeklētājiem tiks piedāvāta īpaša svētku programma. No 3. – 5. septembrim uz AB dambja zaigos spilgti video jāņtārpiņi – monitori, kuros būs redzami visu gadu labākie Ūdensgabali. Paralēli iepriekšējo festivālu labākajiem video darbiem apmeklētājiem būs iespēja noskatīties konkursam izvirzīto darbu programmu, kā arī iepazīties ar pasaulē pazīstamu festivālu un eksperimentālo filmu arhīvu izlasēm.

Tā kā, attīstoties tehnoloģijām, kustīgie attēli ir izgājuši ārpus TV ekrānu ierobežojumiem, tad šogad festivāls vēlas izcelt darbus, kuros video medijs saplūst ar citiem izteiksmes līdzekļiem, tādēļ festivāla organizatori sarūpējuši programmas, kas reprezentē jaunākās tendences kustīgo attēlu mākslā – Japānas mēdiju mākslas festivāla darbu izlasi, Zviedrijas mākslas filmu un video māksla arhīva “Filmform”, Norvēģijas lielākā video festivāla “Oslo Screen Festival”, Somijas starpdisciplinārās mākslas apvienības “MUU” un Vācijas starptautiskā īsfilmu festivāla “Oberhausen” arhīva spilgtāko darbu izlases.

Ievērojot tradīciju, festivāla Grand Prix ieguvējam tiks pasniegta simboliskā Ūdensgabalu balva, turklāt, jau otro gadu pēc kārtas “AB.LV sabiedriskā labuma fonds”, atbalstot izcilību un kreativitāti, Baltijas labākā video autoram piešķir naudas balvu (LVL 500 apmērā) jauna mākslas darba radīšanai.

Aicina pieteikt bērnus dzirdes aparātiem

AB.LV Sabiedriskā labuma fonds aicina vecākus iesniegt pieteikumus dzirdes aparātu iegādei.

Finansējumu dzirdes aparātiem ziedojuši Aizkraukles bankas klienti, darbinieki un AB.LV Sabiedriskā labuma fonds Ziemassvētku labdarības akcijā «Palīdzēsim bērniem dzirdēt», portālu «Apollo» informēja Mareks Indriksons, AB.LV Sabiedriskā labuma fonda valdes priekšsēdētājs.

Bērnu vecāki vai bērnu intereses pārstāvošas personas aicināti aizpildīt iesniegumu latviešu vai krievu valodā. Parakstītu iesniegumu, pievienojot prasītos dokumentus, jānosūta uz fonda pasta adresi vai jāienes fondā darba laikā.

Iesniegumus izskatīs to iesniegšanas secībā līdz tiks izlietots pieejamais finansējums. Iecerēts iegādāties dzirdes aparātus 12 – 14 bērniem. Priekšroka tiks dota bērniem no trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm.

Iesnieguma veidlapa un plašāka informācija atrodama fonda mājas lapā http://www.abfonds.lv (sadaļa «Finansējums»).

Ziedojumi Zolitūdes traģēdijā cietušajiem divus gadus stāv neizmantoti

Gandrīz pirms diviem gadiem, tūlīt pēc Zolitūdes traģēdijas, par palīdzību tajā cietušajiem bērniem plaši izziņoja labdarības fonds «ABLV Charitable Foundation». Īsā laikā fonds ziedojumos savāca vairāk nekā 200 000 eiro. Taču izrādās, ka šo divu gadu laikā savāktie līdzekļi gandrīz nemaz nav aiztikti. Kaut arī fondā skaidro – naudu plānots piešķirt, bērniem sasniedzot studiju vecumu, biedrībā «Zolitūde 21.11.» uzsver – par iespēju saņemt palīdzību no fonda neviens cietušais nav zinājis.

Pirms diviem gadiem īsā laikā «ABLV Charity Foundation» programmai «Palīdzēsim 21.11.» savāca vairāk nekā 200 tūkstošus eiro. 70 tūkstošus uzreiz ziedoja Teterevu fonds, vēl 70 tūkstošus – pati ABLV banka. Par palīdzību traģēdijā cietušajiem fonds pagājušā gada sākumā saņēmis pateicību no Rīgas domes.

Palīdzību gan pagaidām saņēmuši tikai divi cietušie. No 218 tūkstošiem eiro fondā joprojām ir palikuši ap 212 000 eiro, kas nozīmē, ka ir izlietoti 6000 eiro. «Mūsu programmā ir diezgan skaidri aprakstīts, kādus gadījumus mēs esam ar mieru apmierināt (..)

Pie mums bija vērsušies vairāki, bet tie gadījumi neatbilda tai programmai,» sarunā ar LTV skaidro «ABLV Charitable Foundation» valdes loceklis Romans Surnačovs.

Programma paredzot atbalstīt cietušos jau pēc pilngadības sasniegšanas, kad cits atbalsts viņiem vairs nepienāksies.

«Mēs orientējamies uz izglītību, uz profesionālo attīstību un rehabilitāciju, ja tā viņiem ir nepieciešama,» saka Surnačovs. Par to, ka var vērsties pēc palīdzības šajā fondā, cietušie paši zinot. «Viņi zina. Mēs apmainījāmies ar info ar visām iesaistītajām pusēm, un mēs, teiksim, neesam vismazākais fonds šajā valstī, tāpēc cilvēki par mums zina.»

Fondā arī norāda – viņu pārstāve regulāri piedalījusies biedrības «Zolitūde 21.11.» sanāksmēs un informācija par iespēju saņemt palīdzību ir sniegta. Biedrības vadītāja Regīna Ločmele-Luņova tos sauc par meliem, norādot – sanāksmes bijušas slēgtas un to dalībnieki – reģistrēti. Fonds tajās uzstājies neesot.

«Neviena no ģimenēm nezināja par tādu iespēju un mēs par to uzzinājām nejauši (..) Kad es biju atnākusi pirmoreiz uz ABLV fondu un piedāvāju savu palīdzību, viņi atbildēja, ka viņu profils ir palīdzēt bērniem un specializācija – brīvā laika organizēšana un ka viņi visu izdarīs paši un dabūs sarakstu no sociālajiem dienestiem; un es biju pārliecināta un mierīga, ka darbs notiek un bērni tiek apzināti,» saka Ločmele-Luņova.

Kā uzsver Ločmele-Luņova, pa šiem diviem gadiem vairāki traģēdijā cietušie jaunieši jau pabeiguši vidusskolu un sākuši studijas, tomēr piedāvājumu palīdzēt nav saņēmuši.

Tagad, uzzinot par iespēju, nesen pie fonda vērsušies vienas cietušās meitenes tuvinieki, lūdzot atbalstīt vaļasprieku, kas meitenei palīdz sadzīvot ar mātes zaudējumu.

«Viņiem fonds prasīja dokumentus par ienākumiem, par to, cik bērns mēnesī saņem no kādiem fondiem, kāds ir pensijas lielums mēnesī. (..) Viņi jautāja nevis, cik maksā jāšanas sporta nodarbības, kādu summu jums vajag, bet vispirms atsūtiet izziņas ar norādi, ka fonda valde varētu lūgt oficiālas izziņas par bērna ienākumiem…»

Jāpiebilst, ka diviem traģēdijā cietušajiem jauniešiem, kas fonda palīdzību mācību maksas segšanai līdz šim saņēmuši, tā tiek novirzīta caur Vītolu fondu. Tas atbalsta talantīgus studentus un ik gadu sagaida atskaiti par sekmēm un pateicības vēstuli fondam. Tā kā finansējums saņemts caur Vītolu fondu, tāda atskaite jāraksta arī Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.