Sākas labdarības programma “Mīļā auklīte”

Sākas auklīšu pieteikšanās programmā “Mīļā auklīte” (www.auklite.lv), lai nodrošinātu dotētu auklīšu pakalpojumu ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām.

Labdarības programma “Mīļā auklīte” nodrošinās slimo bērnu ģimenēm auklīšu pakalpojumu vismaz vienu reizi nedēļā. Kā atzīst vecāki, šāda auklīšu programma ir būtisks atbalsts, jo bērni ar īpašām vajadzībām ne vienmēr tiek pieņemti bērnudārzos, turklāt rindas un šo bērnu veselības stāvoklis bieži neļauj apmeklēt bērnudārzus.

Auklītēm par darbu maksā labdarības portāls Ziedot.lv, vecāku līdzmaksājums ir tikai 0.25 Ls stundā. Šāda atbalsta programma ir iespējama pateicoties Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu atsaucībai, jo programmai nepieciešamie naudas līdzekļi ir iegūti no ziedojumiem. Savukārt a/s Hansabanka ziedojusi programmai “Mīļā auklīte” Ziemassvētku apsveikumu kartiņām paredzēto naudu. Šai ilgtermiņa programmai ziedot joprojām iespējams labdarības portāla Ziedot.lv (www.ziedot.lv).

Līdz šim par ziedojumiem iespējams sniegt palīdzību pirmajām 30 ģimenēm. Februārī ziedojumi tika vākti arī ziedojumu kastītēs RIMI veikalos visā Latvijā. Pateicoties RIMI klientu un darbinieku atsaucībai, ziedojumu kastītēs tika savākti Ls 10239,79. Lielākā daļa no summas saziedoti Rimi veikalos Rīgā hipermārketos Valdemāra ielā, tirdzniecības centros Alfa un Olympia, kā arī Rimi lielveikalos Stacija un Barona centrs. Reģionos visvairāk ziedots Rimi Solo (Daugavpilī) un Rimi Lielupe (Jūrmala). Programmai kopā līdz šim saziedoti 33 482 lati.

Programmas izstrādei un auklīšu apmācībām finansējumu piešķīris arī AB.LV Sabiedriskā labuma fonds.

Latvijā ir vairāki tūkstoši ģimeņu, kurās aug bērni invalīdi un kurām šāds pakalpojums ir ļoti nepieciešams. Šo bērnu vecāki nav atteikušies no saviem bērniem un nav nodevuši tos valsts aprūpē (bērnunamos un vēlāk pansionātos), bet paši uzņēmušies rūpes un atbildību par viņiem. Parasti šādā situācijās viens no vecākiem nevar strādāt, jo visu laiku jābūt kopā ar slimo bērnu. Daudzas no šīm ģimenēm ir nepilnas, kur bērnus audzina viena pati mamma. Sāpīga problēma ir arī slimo bērnu ģimeņu veselie bērni, kuriem mamma vienkārši fiziski nespēj veltīt nepieciešamo uzmanību.

No valsts atbalsts vecākam, kurš kopj bērnu invalīdu, ir tikai 150 lati mēnesī. Parasti šī nauda tiek izlietota visnepieciešamākajām lietām – zālēm, rehabilitācijai un pārtikai.

Grāmatvedis kā brīvprātīgais. Likumdošanas nepilnību novēršana

Nodibinājuma «Valmieras novada fonds» priekšsēdētājs Ansis Bērziņš nolēmis aktīvi iesaistīties likumdošanas nepilnību novēršanā. A.Bērziņš nav nekādas ministrijas ierēdnis, ne Saeimas deputāts, taču viņš uzskata, ka ikvienam ar aktīvu līdzdalību ir iespējams ietekmēt normatīvo regulējumu valstī. Ne valstiskās organizācijas (NVO) pārstāvis šim nolūkam izvēlējies dažādus rīcības variantus.

Grāmatvedis kā brīvprātīgais

Valmieras novada fonds sagatavojis atklāto vēstuli, kas jau nosūtīta atbildīgajiem ministriem un citām amatpersonām, vēršot sabiedrības uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) likumdošanas interpretāciju un rīcību, sodot labdarības organizāciju par brīvprātīgā darba īstenošanu. Atklāto vēstuli parakstījušas 31 nevalstiskā organizācija.
Vēstulē minēts, ka VID brīvprātīgo darbu nevalstiskajās organizācijās ierobežo un uzliek naudas sodu par to, ka organizācijas grāmatvedību kārto brīvprātīgais, uzskatot to par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, neņemt vērā Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto, ka šajās organizācijās ir tiesības nodarbināt personas kā brīvprātīgos.

Sekas šādai VID rīcībai un likuma interpretācijai  ir februārī uzliktais 500 latu naudas sods labdarības organizācijai «Valmieras novada fonds» , kur grāmatvedību veic grāmatvedis uz brīvprātīgā darba līguma pamata. Vēstulē tāpat minēts, ka arī citas organizācijas ir atzinušas, ka iepriekšējos gados vienkāršības labad ir piekāpušās VID prasībai un noslēgušas «viena lata līgumu» ar grāmatvedi. «Tā ir formāla likuma apiešana, nevis risinājums ilgtermiņa pilsoniskās sabiedrības attīstībai Latvijā!» uzsver vēstules autors.

Valmieras novada fonds saņēmis VID ģenerāldirektores noraidošu atbildi par fonda iesniegto VID lēmuma pārsūdzību.  Fonda priekšsēdētājs Ansis Bērziņš  nolēmis nesamierināties ar situāciju un turpināt cīnīties pret, viņaprāt, absurdo VID attieksmi, lietu pārsūdzot Administratīvajā tiesā.

Vēl viena no A.Bērziņa iniciatīvām ir rosinājums attiecīgo situāciju izskatīt Ministru kabineta un NVO sadarbības memoranda padomes sēdē. Uz sēdi, kas bija sasaukta 25. aprīlī, bija ieradušies gan dažādu nevalstisko organizāciju, gan vairāku ministriju pārstāvji, lai  jautājumu vērtētu no pašreizējās likumdošanas viedokļa.

Atklājas robi likumos

Kā uzskata Valmieras novada fonda pārstāvis, VID atsakās ņemt vērā Biedrību un nodibinājumu likuma 8. pantu, kas atļauj šīm organizācijām savu mērķu sasniegšanai iesaistīt brīvprātīgos. A. Bērziņš uzskata, ka brīvprātīgos nevar dalīt kategorijās un pēc uzticēto pienākumu rakstura. Kāpēc grāmatvedis vai jurists nedrīkstētu dot savu ieguldījumu pilsoniskajā līdzdalībā – darbībā sabiedrības labā? VID arī neuzklausa pamatojumu, ka Valmieras novada fonds ir bezpeļņas organizācija, kas veic sabiedriska labuma darbību.

A.Bērziņam īpaši absurds šāds brīvprātīgā darba noliegums šķiet brīdī, kad pavisam nesen noslēdzies Eiropas brīvprātīgā darba gads, kurā netika panākta brīvprātīgā darba likumdošanas sakārtošana.  Brīvprātīgā darba regulējums Latvijā aizvien vēl ir ļoti vājš, lai gan no Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgajām amatpersonām dzirdēts, ka brīvprātīgo darbs ir veicināms ikvienā jomā, bet tā uzskaitei izmantojams nevalstiskās organizācijas līgums ar brīvprātīgā darba veicēju. VID un Valsts darba inspekcija izmanto robus likumdošanā, lai brīvprātīgo darbu ierobežotu. Kā pamatojums izskan viedoklis, ka tām NVO, kuras veic aktīvu saimniecisko darbību, grāmatvedības kārtošanu nevar uzticēt grāmatvedim, kas šos pienākumus uzņēmies veikt kā brīvprātīgais, nesaņemot par darbu atalgojumu. VID pieņem, ka šādi tiek apieta nodokļu maksāšana un veicināta ēnu ekonomika.

A. Bērziņš ir neizpratnē, kāpēc VID ierēdņiem ir šāds uzskats, ja reiz saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi tiek izmantoti vienīgi NVO darbības mērķu sasniegšanai?

Sabiedriskā labuma organizācijas drīkst pieņemt ziedojumus naudas formā, bet kāpēc brīvprātīgā darba veicējs nedrīkstētu ziedot savu pakalpojumu? Kā liecina citu valstu prakse, ne vienmēr brīvprātīgais darbs saistāms tikai ar tādu uzdevumu veikšanu, kur darbiniekam nav nepieciešama noteikta kvalifikācija. ASV augsti kvalificēti juristi atļaujas noteiktās situācijās bez samaksas sniegt savus pakalpojumus NVO. Ar ko riskantāka ir situācija, ja NVO savus pakalpojumus kā brīvprātīgais piedāvā grāmatvedis? Valmieras novada fona priekšsēdētājs norāda, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likums mudina organizācijas taupīt līdzekļus administratīvajiem izdevumiem, netērējot šim mērķim vairāk kā 25% no ziedojumiem. Organizācijas tāpēc meklē veidus, kā ekonomēt un ziedotāju naudu izlietot efektīvāk, arī ikdienas darbos pēc iespējas vairāk iesaistot brīvprātīgos. Taču ekonomija un sabiedrības iesaiste beidzas ar naudas sodu! Komersantu darbības principi tiek piemēroti NVO.

Ministriju pārstāvji ieklausās

Memoranda padomes sēdē Finanšu ministrijas pārstāve Irita Lukšo atzina, ka brīvprātīgā darba normatīvais regulējums pāris teikumos ir pieminēts tikai divos likumos – Jaunatnes likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā, tāpēc, iespējams, būtu nepieciešami likumu grozījumi, lai nerastos atšķirīgas likumu interpretācijas. Tāpat būtu nepieciešama plašāka diskusija par to, kā interpretējama brīvprātīgo iesaistīšana NVO saimnieciskajā darbībā. Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāvis Sandris Rāgs norādīja, ka plānotās izmaiņas Civillikuma nodaļā par brīvprātīgo darba tiesisko regulējumu vairākus gadus bija iestrēgušas varas gaiteņos, taču šogad 21. martā Saeimas juridiskā komisija ir atbalstījusi attiecīgo grozījumu pieņemšanu.

A. Bērziņš aicina Saeimas deputātus, Ministru kabinetu, atbildīgās ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes ar steigu rīkoties, pilnveidojot brīvprātīgo darbu regulējošos normatīvos aktus, lai gan iedzīvotājiem, gan organizācijām, gan kontrolējošām iestādēm būtu viennozīmīgi saprotami nosacījumi brīvprātīgā darba organizēšanai un ieviešanai Latvijā.
Valmieras novada fonda priekšsēdētāja iniciatīva un aktīvā rīcība var kļūt labs piemērs, kā, arī citās jomās būtu izskaužamas likumdošanas nepilnības, aktīvi tām pievēršot sabiedrības, lēmējvaras un izpildvaras uzmanību.

Ceturtā daļa Latvijas uzņēmumu nodarbojas ar labdarību

51% uzņēmumu, kas nodarbojas ar labdarību, ziedo finanšu līdzekļus, bet 39% atbalsta ar produktiem vai pakalpojumiem. Populāra kļūst arī intelektuālā labdarība, apmaksājot darbinieku stundas, kas pavadītas sabiedriskā labuma darbā vai sniedzot intelektuālos resursus kā ziedojumu. 20% strādājušo nav informēti, vai darba devējs iesaistās labdarībā.

Aptauja liecina, ka 37% darbavietu labdarībā iesaista arī savus darbiniekus, kas lielākoties ziedojuši mantas uzņēmuma rīkotai labdarībai (44%) vai ziedojot savu laiku vai intelektuālos resursus sabiedriskā labuma darbiem (32%). 23% darbinieku iesaistās līdzekļu vākšanā labdarīgiem mērķiem.

«Pētījums uzrāda, ka uzņēmumu skaits Latvijā, kas iesaistās labdarībā, ir salīdzinoši mazāks nekā, piemēram, Rietumeiropas valstīs. Vienlaikus ir apsveicams, ka uzņēmumi diversificē līdzdalības formas labdarībā un ziedo ne tikai naudu vai preces, bet arī savu laiku un motivē darbiniekus iesaistīties labdarībā. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad pieaug cilvēku skaits, kuriem palīdzība ir vajadzīga. Mana pieredze liecina, ka darbinieki augsti novērtē darbavietu, kas velta līdzekļus labdarībai. Cilvēki labprāt iesaistās uzņēmuma veidotajās labdarības akcijās. Tā paralēli rodas vairāki labumi — tiek iegūts lielāks līdzekļu apjoms un kolektīvā vairojās pozitīvās, cilvēciskās emocijas,» norāda «AB.LV Sabiedriskā labuma fonda» priekšsēdētājs Mareks Indriksons.

Blondīņu asociācijas ziedotāji saņems nodokļu atlaides

Šodien Finanšu ministrijā (FM) notika kārtējā Sabiedriskā labuma komisijas sēde, kurā komisija atbalstīja sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu kopumā astoņām nevalstiskajām organizācijām. Tādējādi šogad Sabiedriskā labuma komisija atzinumu par šī statusa piešķiršanu ir sniegusi 144 organizācijām.

Komisijas atbalstu sabiedriskā labuma statusa piešķiršanai saņēma arī biedrības “Rīgas Ekonomikas Augstskolas Absolventu Asociācija”, “Rīgas politiski represēto biedrība”, “Helping hand”, “Vārti ģimenei”, “Plauksta”, “Render Effective Aid to Children, International”, kā arī nodibinājumam “Svētku fonds”.

Pamatojoties uz piešķirto sabiedriskā labuma statusu, NVO var piesaistīt ziedotājus, kuri tiesīgi izmantot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktās nodokļu atlaides.

Grozījumi likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” paredz, ka, sākot ar šā gada 20.oktobri, rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli turpmāk varēs samazināt par 85% no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, taču kopējā nodokļa atlaide nedrīkstēs pārsniegt 20% no nodokļa kopējās summas.

Veiktie grozījumi neparedz izmaiņas nodokļu atvieglojumiem ziedotājiem – fiziskām personām, iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, tādējādi paliks spēkā līdzšinējais IIN regulējums – fiziskas personas apliekamā ienākuma samazinājums par ziedotajām summām nevarēs pārsniegt 20% no gūtā apliekamā ienākuma.

Sākta labdarības kampaņa “Vairo prieku!”

To vidū ir bērni un jaunieši bērnunamos, internātskolās, trūcīgās ģimenes, kā arī ģimenes, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām, vientuļie ļaudis un pensionāri. „Vairo prieku!” atbalsta AB.LV Sabiedriskā labuma fonda grantu programma „Atbalsts labdarības organizāciju ziedojumu piesaistes projektiem”. Kampaņas plānotais norises laiks ir no 27. novembra līdz 31. decembrim.

Ramona Liepiņa, radošās apvienības jauniešiem „TREPES” vadītāja un kampaņas „Vairo prieku!” koordinatore: „Esošie ekonomiskie apstākļi šobrīd kļūst arvien skaudrāki. Līdz ar to šī ziema daudziem Latvijas iedzīvotājiem un ģimenēm var būt ļoti smaga. Ir ģimenes, kuras šobrīd vēl spēj savilkt kopā galus, taču diemžēl ne visām tas izdodas. Salīdzinot ar pērno gadu, kad vēl netika saņemti lūgumi ziedot sadzīves priekšmetus, šobrīd jau piedzīvojam situāciju, kad cilvēkiem nav iespēju nopirkt sev pat tādas elementāras lietas kā zobu birsti vai veļas pulveri. Vienīgais ceļš un risinājums viņu izmisumam ir mūsu, citu cilvēku, palīdzība un atbalsts. Šoziem šāda palīdzība dažām ģimenēm var kļūt izšķirīga. Tāpēc ļoti ceram, ka šī kampaņa tiks sadzirdēta un gūs atsaucību.”

Labdarības kampaņa „Vairo prieku!” šogad tiek rīkota divos posmos: uzņēmumi no visas Latvijas tiek aicināti kļūt par atbalstītājiem kādai no 22 mērķa grupām*. Kļūstot par draugiem, uzņēmumu darbinieki tiek aicināti sagatavot dāvaniņas, kā arī ziedot naudas līdzekļus, lai izveidotu īpašu Ziemassvētku programmu, kuru iestudēs Radošās apvienības jauniešiem „TREPES” brīvprātīgie. Laikā no 13.12. līdz 27.12. šie uzņēmumi-draugi apciemo un iepriecina savu atbalstāmo mērķa grupu; tiek izteikts aicinājums sabiedrībai laikā no 26.11. līdz 23.12. ziedot naudas līdzekļus ziemas apģērbu, segu, higiēnas preču, veļas pulveru un citu ikdienas preču iegādei. Šobrīd kampaņas rīkotāju redzeslokā ir vismaz 50 ģimenes, kuras ir nonākušas bezizejas situācijā un kam ļoti nepieciešams atbalsts.

AB.LV Sabiedriskā labuma fonda valdes priekšsēdētājs Mareks Indriksons: „Esam gandarīti, ka grantu programma „Atbalsts labdarības organizāciju ziedojumu piesaistes projektiem” ietvaros varam palīdzēt Radošajai apvienībai jauniešiem „TREPES” piesaistīt ziedojumus, lai sagādātu jaukus Ziemassvētkus bērniem un jauniešiem bērnunamos, internātskolās, trūcīgajās ģimenēs.” Tālrunis ziedojumiem – 90006485

Vairāk informācijas par kampaņu „Vairo prieku!” un iespējām ziedot www.vairoprieku.lv.

28.11. t/c Alfa no plkst. 13.00 līdz 18.00 labdarības kampaņas ietvaros tiek rīkots labdarības koncerts, kuru rīko mūziķis Markus Riva ar saviem draugiem. Pasākuma laikā darbosies dažādas darbnīcas, būs iespēja nofotografēties kopā ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kā arī apmeklētāji būs laipni aicināti ar savu ziedojumu atbalstīt minēto labdarības kampaņu.

Šobrīd „Vairo prieku!” organizatori jau ir uzrunājuši aptuveni 200 uzņēmumu, kuriem tiek lūgts atbalsts gan naudā, gan „graudā”. Iespējams ziedot gan preces un pakalpojumus, gan finanšu līdzekļus.

Aizbraucēju atgriešanai izveidota interneta vietne

Izveidota interneta vietne, kuras mērķis ir aicināt emigrējušos latviešus atgriezties Latvijā, pavēstīja fonda «Laimas Zeme» vadītāja Egita Aizsilniece-Ibema.

Fonds trešdien atklāja virtuālo platformu «www.laimaszeme.lv», kas ir interaktīvā vietne emigrējušajiem latviešiem, kuri tagad vai nedaudz vēlāk domā par savu profesionālo realizāciju Latvijā, Aizsilniece-Ibema stāstījusi Īrijas latviešu portālam «Baltic Ireland».

«Galvenais, ka mums kopā ar biznesa vidi izdodas uzrunāt un piesaistīt cilvēkus ar īpašām zināšanām un pieredzi, tādējādi veidojot augstu pievienoto vērtību Latvijā radītiem produktiem un pakalpojumiem.

Diaspora nav viendabīga masa, bet gan dažādas zināšanas un pieredze, valodas un kultūras, finanšu resursi, cilvēki ar labu izglītību un kvalifikāciju,» par projektu sacījusi viena no fonda dibinātājām Agnese Lāce.

Saņem informāciju par Latviju

Reģistrējoties lietotājs pievienosies «kompetenču datubāzei», lai saņemtu piedāvājumus, kas atbilst kompetencēm un informāciju par nodarbinātības jaunumiem Latvijā.

Fonds aicina uzņēmējus un organizācijas publiskot savas vakances ārzemēs studējušajiem, kā arī piedāvājumus, kas veicami no attāluma un neprasa fizisku klātbūtni Latvijā.

Aizsilniece-Ibema ir pārliecināta, ka Latvijas valstspiederīgie, kas dzīvo ārpus Latvijas, ir neizzināts un neapgūts Latvijas ekonomikas potenciāls.

Vairums ir jaunu cilvēku

Pēc fonda ziņām, lielākā daļa jeb 62% emigrantu pieder vecuma grupai no 15 līdz 40 gadiem, 2012.gadā ārpus Latvijas studējot apmēram 10 000 jauniešu. Šos talantus un jaunās zināšanas vēlas piesaistīt uzņēmumi un organizācijas Latvijā, uzskata Aizsilniece-Ibema.

Fonds «Laimas Zeme» ir dibināts 2012. gada pavasarī un ieguvis sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Tas ir diasporas veidots, neatkarīgs fonds ar mērķi piesaistīt no Latvijas emigrējušos talantus, viņu kompetenci, zināšanas un finanses, tādējādi palielinot ekonomikas potenciālu un nākotnes attīstības iespējas.

Fonds darbības ietvaros izveidota virtuālā aģentūra ar notikumiem un praktiskiem padomiem par sadzīvi Latvijā, kā arī izstrādāta prakšu programma ārzemēs studējošiem jauniešiem un darba programma tiem, kas vēlas atgriezties Latvijā vai sniegt konsultācijas.

Ar akciju «Dāvā prieku skolā iet!» palīdzēs bērniem uzsākt skolas gaitas

No 3. līdz 31. augustam katru dienu no plkst. 12:00 līdz 19:00 t/c «Galleria Riga» 5. stāvā, Rīgā, Dzirnavu ielā 67, būs atvērta labdarības telpa, kurā ikviens var paviesoties un ziedot bērniem skolai nepieciešamās lietas. Labdarības telpā ir pieejama informācija, kādas lietas ģimenēm ir nepieciešamas visvairāk, kā arī septiņi stāsti par ģimenēm, kurām nepieciešams atbalsts – ikviens var iepazīties ar šiem stāstiem un atbalstīt konkrētu ģimeni.

«Pirmajā skolas dienā ikviens bērns grib justies īpašs un nesatraukties, vai no rīta būs apavi, ko aut kājās, ejot uz skolu, vai būs burtnīcas un citas nepieciešamās kancelejas preces. Tomēr realitāte nav iepriecinoša, jo ģimeņu, kurām trūkst līdzekļu, lai iegādātos skolas mantas, kļūst aizvien vairāk. Labdarības akcija «Dāvā prieku skolā iet!» ir iespēja ikvienam no mums padarīt bērnu skolas gaitas saulainākas, un tieši mēs varam sagādāt bērniem gaišas atmiņas par pirmo skolas dienu,» aicina Latvijas Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš.

Dace Kokina, «Galleria Riga» mārketinga vadītāja: «Esam ļoti gandarīti, ka «Galleria Riga» uz mēnesi kļūs par tiltu starp labas gribas cilvēkiem, kas vēlas atbalstīt mazos skolēnus, un tiem, kuriem līdzcilvēku palīdzība ir ļoti nepieciešama. Mēs ticam, ka bērni ir Latvijas nākotne, tāpēc labdarības akcijas «Dāvā prieku skolā iet!» laikā aicinām «Galleria Riga» apmeklētājus veltīt mirkli sava laika, iegriezties ziedojumu telpā un rast iespēju atbalstīt Latvijas maznodrošinātās ģimenes un viņu atvases.»

Labdarības akcijas «Dāvā prieku skolā iet!» laikā ikviens ir aicināts doties uz «Galleria Riga»5. stāvu, kur iekārtota labdarības telpa, un skolēniem ziedot šādas lietas:

Labdarības telpā būs iespējams ziedot arī apģērbu un apavus individuālām ģimenēm – ar precīziem izmēriem var iepazīties labdarības telpā.

Latvijas Bērnu fonds

Latvijas Bērnu fonds (LBF) ir sabiedriska labuma nevalstiska organizācija, kas savu darbību sāka 1988. gadā un darbojas visā Latvijas teritorijā. LBF izstrādā un realizē dažādus lielākus un mazākus projektus, kuru ietvaros tiek sniegta praktiska palīdzība bērnu grupām un atsevišķiem bērniem, kuriem nav vecāku, kuri nonākuši krīzes situācijā vai ir smagi slimi, kā arī talantīgiem bērniem, kuriem pietrūkst līdzekļu sava talanta attīstīšanai.

NA rosina veidot Valsts dzimstības veicināšanas fondu

Lai sekmētu dzimstību un demogrāfiskās situācijas uzlabošanos Latvijā ilgtermiņā, Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāts Imants Parādnieks pirmdien koalīcijas Sadarbības padomē iesniedza priekšlikumus Valsts dzimstības veicināšanas fonda izveidei, portālam «Apollo» pavēstīja NA pārstāve Ieva Līne.

«Tikai steidzami un mērķtiecīgi risinot demogrāfijas jautājumus, nākotnē ir iespējama latviska Latvija un stabila tautsaimniecības izaugsme. Būtiski, ka šāda fonda darbības  mehānismu jau nekavējoties ir iespējams nodrošināt, nepalielinot nodokļu maksājumus, bet daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaižu, kuras saņemtas par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, novirzot arī dzimstības veicināšanai,» uzsver Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Parādnieks.

Viņaprāt, ir jāatbalsta sports un kultūra, bet vienlaikus ir nepieciešams parūpēties arī par to, lai šie sporta un kultūras pasākumi nākotnē būtu plaši apmeklēti.

Pēc deputāta skaidrojuma, fonda ieņēmumus veidotu «iezīmēts» finansējums katru gadu, nosakot ar likumu, ka visi uzņēmumi, kas ziedo sabiedriskā labuma statusu ieguvušām organizācijām, saņemot par to nodokļu atlaides, 20% no šīs ziedojamās summas novirza Valsts dzimstības veicināšanas fondam.

Kā zināms, ja uzņēmums ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, tad uzņēmumam tiek samazināts uzņēmuma ienākuma nodoklis par 85% no ziedotās summas. Fondā nonāktu 20% no kopējās ziedotās summas, par kuru saņemta nodokļa atlaide, tādējādi, piemēram, ņemot vērā 2010. gada rādītājus, fonds saņemtu 2,7 miljonus latu.

Iecerēts, ka fonda augstākā pārvaldības institūcija būtu padome, kurā darbotos labklājības ministrs, Veselības ministrijas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis, Izglītības ministrijas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un piecu nevalstisko organizāciju – «Māmiņu kluba», «Nākotnes fonda», asociācijas «Ģimene» un Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības pārstāvis.

Vienlaikus Parādnieks gan norāda, ka tas ir atvērts jautājums, kam tieši ir jābūt pārstāvētam šādā fondā un kura ieguldījums varētu dot vislielāko pienesumu.

Juridiski fonds varētu darboties kā Ministru kabineta (MK) pārraudzībā esoša publisko tiesību juridiska persona, valsts kapitālsabiedrība vai publisks nodibinājums, ko pārrauga MK ar ministrijas starpniecību.

Valmierā atklāj Jauniešu ideju laboratoriju

Jauniešu ideju laboratorijai ir pieteikušies 13 jaunieši no Valmieras pilsētas un rajona. Atklāšanas svētkos piedalīsies arī projekta finansiālais atbalstītājs AB.LV Sabiedriskā labuma fonds, kā arī pārstāvji no Kopienu fondu kustības un Valmieras pilsētas pašvaldības.

Programmas mērķis – aicināt jauniešus līdzdarboties savu un draugu labo ideju realizēšanā. Laboratorija sastāvēs no trim “aktivitāšu blokiem”. Pirmkārt, jauniešu apmācības par tematiem, kas saistīti ar labdarību un ziedošanu, domubiedru piesaisti savu ideju realizēšanai, projektu rakstīšanu un konkursu rīkošanu. Otrkārt, jaunieši paši mācīsies piesaistīt līdzekļus no labvēļiem. Treškārt, laboratorijas dalībniekiem pašiem būs iespēja sagatavot projektu konkursu citiem Valmieras rajona jauniešiem, noteikt šā konkursa prioritātes un izvērtēt pieteikumus.

Jauniešu ideju laboratoriju organizē Valmieras novada fonds. VNF ir vietējās labdarības organizācija, kuras mērķis ir attīstīt mērķtiecīgas ziedošanas tradīcijas Valmieras rajonā un, piesaistot vietējos ziedojumus, nodrošināt vietējo ideju īstenošanu neatkarīgi no ārējiem finanšu resursiem. Doma par Jauniešu ideju laboratoriju ir aizgūta no citiem kopienu fondiem visā pasaulē (Krievija, ASV, Īrija, Lielbritānija, Slovākija), kur līdzīgi projekti veiksmīgi notiek jau vairākus gadus.

Saldus un Brocēnu novadā īstenos 13 vides uzlabošanas projektus

“Salīdzinot ar 2013.gada atklāto projektu pieteikumu konkursos iesniegtajiem pieteikumiem, šogad iesniegto projektu pieteikumu kvalitāte kopumā ir augusi, ko atzina arī projektu vērtēšanas komisija,” saka “Cemex Iespēju fonda” vadītāja Ilga Ķuze.

Šī konkursa prioritātes bija drošas un zaļas vides veidošana, senioru dzīves kvalitātes pilnveide, izglītības iespēju un sabiedrisko aktivitāšu veicināšana. Konkursa rezultātā tika atbalstīts lekciju un nodarbību cikls par veselīgu dzīves veidu, kokles spēles apguve, klinšu kāpšanas aktivitāšu attīstīšana, sporta laukuma izveidošana un vides apziņas veicināšana jauniešu vidū, kā arī citi projekti. Jāatzīmē, ka daļa no šī konkursa projektiem ir īpaši paredzēti senioru aktivitāšu veicināšanai.

Projektus izvērtēja komisija, kuru veidoja četri Brocēnu un Saldus novadu iedzīvotāji, viens vietējo mediju pārstāvis un četri “Cemex” pārstāvji. Divās kārtās komisija izvērtēja 52 projektu pieteikumus, katram no projektiem piešķirot līdz 1500 eiro. Kopējā konkursa aktivitātēm pieejamā summa bija 15 000 eiro. Atbalstīto projektu aktivitātēs jāīsteno laikā no 2014.gada 1.aprīļa līdz 31.oktobrim.

Nodibinājums “Cemex Iespēju fonds” ir SIA “Cemex” izveidota iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt Saldus un Brocēnu novadu attīstību, ļaujot pašiem iedzīvotājiem lemt par attīstības prioritātēm. 2008.gadā fonds ieguvis sabiedriskā labuma statusu.2009.gadā “Cemex Iespēju fonds” ir ieguvis Zviedrijas Biznesa balvu kā labākais sociālās atbildības piemērs.

Kopš fonda dibināšanas 2007.gada maijā dažādu aktivitāšu ietvaros atbalstīti un īstenoti 180 projekti un to skaits arvien palielinās,. Ik gadu Fonds izsludina divus atklātus projektu pieteikuma konkursus, fokusējoties uz vides saglabāšanu un infrastruktūras attīstību un interešu un izglītības programmu pieejamības nodrošināšanu dažādām iedzīvotāju vecuma grupām.