Ziedojumi Zolitūdes traģēdijā cietušajiem divus gadus stāv neizmantoti

Gandrīz pirms diviem gadiem, tūlīt pēc Zolitūdes traģēdijas, par palīdzību tajā cietušajiem bērniem plaši izziņoja labdarības fonds «ABLV Charitable Foundation». Īsā laikā fonds ziedojumos savāca vairāk nekā 200 000 eiro. Taču izrādās, ka šo divu gadu laikā savāktie līdzekļi gandrīz nemaz nav aiztikti. Kaut arī fondā skaidro – naudu plānots piešķirt, bērniem sasniedzot studiju vecumu, biedrībā «Zolitūde 21.11.» uzsver – par iespēju saņemt palīdzību no fonda neviens cietušais nav zinājis.

Pirms diviem gadiem īsā laikā «ABLV Charity Foundation» programmai «Palīdzēsim 21.11.» savāca vairāk nekā 200 tūkstošus eiro. 70 tūkstošus uzreiz ziedoja Teterevu fonds, vēl 70 tūkstošus – pati ABLV banka. Par palīdzību traģēdijā cietušajiem fonds pagājušā gada sākumā saņēmis pateicību no Rīgas domes.

Palīdzību gan pagaidām saņēmuši tikai divi cietušie. No 218 tūkstošiem eiro fondā joprojām ir palikuši ap 212 000 eiro, kas nozīmē, ka ir izlietoti 6000 eiro. «Mūsu programmā ir diezgan skaidri aprakstīts, kādus gadījumus mēs esam ar mieru apmierināt (..)

Pie mums bija vērsušies vairāki, bet tie gadījumi neatbilda tai programmai,» sarunā ar LTV skaidro «ABLV Charitable Foundation» valdes loceklis Romans Surnačovs.

Programma paredzot atbalstīt cietušos jau pēc pilngadības sasniegšanas, kad cits atbalsts viņiem vairs nepienāksies.

«Mēs orientējamies uz izglītību, uz profesionālo attīstību un rehabilitāciju, ja tā viņiem ir nepieciešama,» saka Surnačovs. Par to, ka var vērsties pēc palīdzības šajā fondā, cietušie paši zinot. «Viņi zina. Mēs apmainījāmies ar info ar visām iesaistītajām pusēm, un mēs, teiksim, neesam vismazākais fonds šajā valstī, tāpēc cilvēki par mums zina.»

Fondā arī norāda – viņu pārstāve regulāri piedalījusies biedrības «Zolitūde 21.11.» sanāksmēs un informācija par iespēju saņemt palīdzību ir sniegta. Biedrības vadītāja Regīna Ločmele-Luņova tos sauc par meliem, norādot – sanāksmes bijušas slēgtas un to dalībnieki – reģistrēti. Fonds tajās uzstājies neesot.

«Neviena no ģimenēm nezināja par tādu iespēju un mēs par to uzzinājām nejauši (..) Kad es biju atnākusi pirmoreiz uz ABLV fondu un piedāvāju savu palīdzību, viņi atbildēja, ka viņu profils ir palīdzēt bērniem un specializācija – brīvā laika organizēšana un ka viņi visu izdarīs paši un dabūs sarakstu no sociālajiem dienestiem; un es biju pārliecināta un mierīga, ka darbs notiek un bērni tiek apzināti,» saka Ločmele-Luņova.

Kā uzsver Ločmele-Luņova, pa šiem diviem gadiem vairāki traģēdijā cietušie jaunieši jau pabeiguši vidusskolu un sākuši studijas, tomēr piedāvājumu palīdzēt nav saņēmuši.

Tagad, uzzinot par iespēju, nesen pie fonda vērsušies vienas cietušās meitenes tuvinieki, lūdzot atbalstīt vaļasprieku, kas meitenei palīdz sadzīvot ar mātes zaudējumu.

«Viņiem fonds prasīja dokumentus par ienākumiem, par to, cik bērns mēnesī saņem no kādiem fondiem, kāds ir pensijas lielums mēnesī. (..) Viņi jautāja nevis, cik maksā jāšanas sporta nodarbības, kādu summu jums vajag, bet vispirms atsūtiet izziņas ar norādi, ka fonda valde varētu lūgt oficiālas izziņas par bērna ienākumiem…»

Jāpiebilst, ka diviem traģēdijā cietušajiem jauniešiem, kas fonda palīdzību mācību maksas segšanai līdz šim saņēmuši, tā tiek novirzīta caur Vītolu fondu. Tas atbalsta talantīgus studentus un ik gadu sagaida atskaiti par sekmēm un pateicības vēstuli fondam. Tā kā finansējums saņemts caur Vītolu fondu, tāda atskaite jāraksta arī Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.