Latvijas Kultūras fondam atņemts sabiedriskā labuma statuss

Latvijas Kultūras fondam (LKF) šonedēļ atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, šovakar vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Balstoties uz sēdē lemto 29.oktobrī Finanšu ministrija atņēma LKF sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Finanšu ministrijas sabiedriskā labuma komisijas vadītājs Ilgonis Gaugers informēja: “Gada pārskats rādīja, ka 16 000 tērēti algās, 15 000 – auto operatīvajam līzingam un apdrošināšanai, tāpat bijuši soda maksājumi par overdraftu 2000, tikusi apdrošināta arī darbinieku veselība.”

LKF parāds Pedvāles brīvdabas mākslas muzejam bija 450 lati. Muzeja direktors Ojārs Feldbergs uzskata: “Būtu vērts iejaukties kādai tiesībsargājošai iestādei, jo mani interesē, kur tā nauda paliek.”

Tāpat savu mērķi nav sasnieguši uzņēmēja Alda Plauža un viņa meitas atvēlētie 4000 latu, kas bija domāti Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja veidotajam zinātniskajam katalogam par sudraba kolekciju. Fonds kā sabiedriskā labuma organizācija varēja ieturēt 10% no šīs summas, taču ne visu finansējumu.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa tagad sola sūdzēt fondu tiesā par līguma neizpildi.

Finanšu ministrija norādījusi, ka pilna informācija par nodokļu nomaksu vai nenomaksu ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā, kuram ir pienākums veikt konkrētajos likumos noteiktās darbības nokavēto nodokļu maksājumu iekasēšanā.

Finanšu ministrija, izvērtējot dokumentus par sabiedriskā labuma darbību vai pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijā konstatēto par ziedoto līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un Sabiedriskā labuma organizācijas likuma normu neievērošanu, parasti lūdz VID veikt tematiskās pārbaudes konkrētajās organizācijās.

Tas tiks darīts arī attiecībā uz LKF. VID rīcībā ir visi dokumenti, jo saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” gada pārskati katru gadu tiek iesniegti VID, kā arī ar likumu VID ir noteiktas tiesības veikt revīziju (auditu), pārbaudīt grāmatvedību un ar to saistītos dokumentus.