Latvijas Kultūras fonda darbībā konstatē likuma pārkāpumus

Revīzijā tika pārbaudīta LKF saņemto ziedojumu, kas ziedotājiem dod tiesības samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā, izlietojuma atbilstība normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem, kā arī LKF vadības darbības atbilstība LR normatīvo aktu prasībām.

LKF ir nevalstiska organizācija, kuras darbības mērķis ir nacionālās kultūras kopšana un veicināšana. Līdz 2004. gadam rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām uzņēmuma ienākuma nodokli samazināja par 90% no summām, kas ziedotas LKF. Kopš 2005. gada aprīļa rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 % no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī LR reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. 2005. gada maijā Finanšu ministrija LKF piešķīra sabiedriskā labuma organizācijas statusu, saskaņā ar kuru nodibinājuma LKF sabiedriskā labuma darbības veidi ir kultūras un izglītības veicināšana. Finanšu ministrija atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam uzrauga sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību piešķirtajam statusam.

Sabiedriskā labuma organizāciju likums nosaka dokumentus, kas jāiesniedz Finanšu ministrijai izvērtēšanai un sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai. Viens no iesniedzamajiem dokumentiem ir pēdējā gada pārskata kopija. LKF gada finanšu pārskatos, kas tika iesniegti Finanšu ministrijai ir noradīti LKF izsniegtie bezprocenta aizdevumi fiziskām personām. Iesniegtie finanšu dokumenti skaidri apliecināja faktu, ka LKF praktizē darbības, kas ir aizliegtas ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu.

Ievērojot iepriekš minēto, pastāv augsts risks, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi pietiekamu kontroles vidi un Sabiedriskā labuma komisija, izvērtējot iesniegumus par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, nepārbauda iesniegtos organizāciju pārskatus, neizvērtē organizāciju darbības atbilstību statūtos noteiktajiem mērķiem, līdz ar to Sabiedriskā labuma organizāciju statusu Finanšu ministrija var piešķirt organizācijai, kuras darbība neatbilst likuma prasībām.

Izvērtējot revīzijā konstatēto, jāsecina, ka nav arī izveidots efektīvs kontroles mehānisms krāpšanās riska samazināšanai nodokļu atlaižu piemērošanā, kā rezultātā nodokļu samazināšanas likumība ir pilnībā atkarīga no nevalstisko organizāciju amatpersonu un darbinieku goda prāta.

LKF grāmatvedības uzskaite neatbilst normatīvo aktu prasībām. Netiek ievēroti ziedojumu līgumos paredzētie termiņi atskaišu iesniegšanai, kā arī mainīti ziedojumu līgumos paredzētie izlietojuma mērķi. Izsekot lielākai daļai ziedojumu darījumu no tā sākuma līdz beigām grāmatvedības jautājumos kompetentai trešajai personai ir sarežģīti vai pat neiespējami.

Atsevišķi ziedotāji ar LKF starpniecību ir ziedojuši valsts budžeta iestādēm. Ziedotāji, atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesīgi samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli par 85% no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm. Ziedojot ar LKF starpniecību, veidojas daudzpakāpju sistēma, kas ir grūti pārredzama. Pastāv risks, ka valsts budžeta iestādes šos ziedojumus var nesaņemt.

Veicot LKF naudas plūsmas analīzi, tika konstatēts, ka formālais ziedojumu saņēmējs ir LKF, bet faktiskais ziedojuma saņēmējs ir kāda cita fiziska vai juridiska persona. LKF savas darbības nodrošināšanai ietur procentus no ziedojumu summas, kuras lielums tiek noteikts ziedojuma līgumā.

Lielākie ziedotāji LKF ir a/s «Parekss Banka», kas revīzijā aplūkotajā laika periodā – no 2001. gada līdz 2005. gadam – ziedojusi gandrīz 2,4 milj. latu, norādot konkrētus ziedojumu izlietojuma mērķus – pētījumu veikšanas finansēšana. Minētajā laika periodā katra gada beigās a/s «Parekss Banka» pasūtīja pētījumu, piemēram, «Eiropas Savienības struktūrfondu iespēju izpēte un potenciālie realizācijas ceļi multikulturālas daudzvalstu savienības ietvaros» un «Latvijas kā Eiropas Savienības potenciālās dalībvalsts sagaidāmo investīciju infrastruktūru sakārtošanai, pilnveidošanai un attīstībai apgūšanas optimālākās iespējas». LKF par šo pētījumu veikšanu slēdza līgumus ar firmām «Chrysalis Investment Corporation» (no 2001. un 2002. gadā), kas reģistrēta Dublinā, Īrijā un «Aldgate LLC» (no 2003. – 2005. gadam), kas reģistrēta Portlendā, ASV. No katra ziedojuma LKF ieturējis 3 procentus. Revidentu rīcībā nav informācijas par to, kādā veidā LKF izvēlējās sadarbības partnerus pētījuma veikšanai. LKF sadarbības partneriem pārskaitīja līgumā paredzēto maksu par pētījuma veikšanu pilnā apmērā tūlīt pēc līguma noslēgšanas. LKF nevarēja uzrādīt dokumentāru pamatojumu pētījumu veicēju nepieciešamajām kompetencēm, atlases kritērijiem un izvēles procedūrām. LKF noslēgtajos līgumos nebija minēti ne darba izpildes termiņi, ne pētījuma apjomi, ne detalizētas tēmas, kā arī nav noteikta valodā, kādā pētījums jāiesniedz, netika iesniegtas arī atskaites par līdzekļu izlietojumu.

Aptuveni 640 tūkst. latu LKF ziedojusi a/s «Hansabanka». Daļa naudas novirzīta Latvijas Universitātes fondam «Juventus». «Juventus» iesniegtajām atskaitēm par līdzekļu izlietojumu nav pievienoti attaisnojuma dokumenti, kas paskaidro veikto maksājumu mērķus, tādēļ nav iespējams konstatēt, vai līdzekļi izlietoti atbilstoši ziedojuma līgumos noteiktajiem mērķiem. Savukārt 34 tūkst. latu novirzīti SIA «Omni Rīga» ar mērķi gājēju tuneļa Ķīpsalā pie preses nama projekta izstrādei un realizācijai. Arī šinī gadījumā iesniegtajai atskaitei nav pievienoti izdevumu apliecinošie dokumenti, tādēļ nav iespējams konstatēt, vai līdzekļi izlietoti atbilstoši līgumā noteiktajiem mērķiem.

Veicot LKF naudas plūsmas analīzi, tika konstatēti gadījumi, kad ziedotājs un ziedojumu saņēmējs ir saistītas personas, vai ziedotājs un ziedojumu saņēmējs ir viena un tā pati persona. Piemēram:

– a/s «Rietumu Banka», kas kā vienu no ziedojuma mērķiem norādījusi Glorijas Geinores un Rikki&Poveri jubilejas koncerta sniegšanu a/s «Rietumu Banka» VIP klientiem;

– a/s «Radio SWH», kas ziedojusi naudu pasaules mūzikas svētku organizēšanai un šī nauda pēc procentu ieturēšanas pārskaitīta atpakaļ a/s «Radio SWH» svētku rīkošanai;

– SIA «Troja», kas ziedojusi LKF 38 tūkst. latu, no kuriem 30 tūkst. latu LKF pārskaitīja atpakaļ SIA «Troja» bērnu un jauniešu atpūtas un sporta nodarbību laukuma ierīkošanai, ieturot procentus no ziedojuma summas savas darbības nodrošināšanai;

– a/s «Latvijas Finieris», kas ir saistīts ar SIA «Troja» un kura ziedojums ir pārskaitīts SIA «Troja».

Nepilnības un likuma pārkāpumi atklāti arī, izvērtējot LKF vadības darbību. Izsniedzot bezprocentu aizdevumus vairāk nekā 50 tūkst. latu apmērā, LKF vadība ir pārkāpusi likuma prasības, kas nosaka, ka LKF finanšu līdzekļi ir izmantojami tikai statūtos noteiktajiem mērķiem – kultūras programmām. Uz šo brīdi aizdevumi ir apmaksāti.

LKF valde ir pārkāpusi arī normatīvo aktu prasības un izmantojusi LKF saziedotos finanšu līdzekļus, lai gūtu personisko labumu. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu Valsts kontrolei nav tiesību izpaust plašāku informācijas par šiem pārkāpumiem.

Ar revīzijā konstatēto iepazīstināta arī Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, ministru prezidents un Saeima.