4. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle

No 2010. gada 9. jūlija līdz 5. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma 4. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle „Tradicionālais un laikmetīgais” ar devīzi „Globālā intriga II”.

Preses konferencē piedalās:

Preses konferences laikā žurnālistiem būs iespēja uzdot jautājumus izstādes organizatoriem un dalībniekiem, fotografēt un filmēt ekspozīciju. Rakstošiem mediju pārstāvjiem bez maksas būs pieejams izstādes katalogs.

Par izstādi

4. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle „Tradicionālais un laikmetīgais” turpina 2001. gadā aizsākto Eiropas tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāļu rīkošanas tradīciju. Sakarā ar to, ka izstādes formāts pēc būtības ir „pāraudzis” Eiropas ietvarus, jo tajā piedalās mākslinieki no visas pasaules, kā arī ņemot vērā starptautiskās žūrijas locekļu ierosinājumu, ar 2010. gadu triennāle tiek pārdēvēta par Rīgas Starptautisko. Savukārt pēc mākslinieku iniciatīvas šīgada izstādei tiek saglabāta 2007. gada devīze, un skatītāju tā uzrunā kā „Globālā intriga II”. Muzejs izvēlējās tēmu „Globālā intriga II”, lai raisītu aktīvas un dzīvas diskusijas par laikmetīgo tekstilmākslu un šķiedras mākslu pasaulē, kā arī lai izpētītu nozares evolūcijas virzienus šodien.

Ekspozīcijas galvenā ideja ir attīstīt un paplašināt iepriekšējā triennālē aizsākto tēmu, kas balstīta dažādos globalizācijas aspektos un ir saistīta ar jaunām problēmām un izaicinājumiem pasaulē. Kā mākslinieki izsaka sevi šajā globālās ekonomiskās krīzes periodā? Vai mēs to varam sajust vai nē? Kā krīze iespaido darbu māksliniecisko izteiksmi un radošo procesu? Kā tekstilmākslinieki atspoguļo savu laiku, izsakoties telpiskajā vidē, dažādos materiālos un laikmetīgās tehnoloģijās? Kā inovācijas izpaužas starpkultūru kontaktos un vai joprojām ir jaušama saikne ar tradīcijām?

No turpat 200 pieteikumiem starptautiskā žūrija izstādei izvēlējās 23 valstu 68 autoru darbus. Ekspozīcijā iekļauti visu Baltijas un Ziemeļvalstu, kā arī Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Šveices, Polijas un citu Eiropas valstu mākslinieku darbi. Oriģinālie pieteikumi atceļoja arī no pavisam tālām zemēm – Japānas, ASV, Peru, Kostarikas. Žūrija, kuras sastāvā ietilpa pieci nozares speciālisti, to vidū trīs starptautiskie eksperti: Yves Millecamps (Francija), Liz Cooper (Apvienotā Karaliste) un Kristine Sherer (Vācija), rūpīgi, ar augstu atbildības sajūtu izvēlējās darbus – lai tie atbilstu izstādes koncepcijai pēc tematiskās ievirzes un atklātu mākslinieku daiļrades inovatīvās puses.

Triennālē  piedalās arī divi īpaši uzaicinātie profesionāļi. Organizācijas komitejas uzaicinājumu ir pieņēmusi un ar diviem darbiem triennālē piedalīsies pasaulē plaši pazīstamā šķiedras mākslas avangarda aizsācēja 20. gadsimta 70. gados – Sheila Hicks (ASV / Francija). Viņas dalība izstādē ir patiesi unikāls notikums, jo mākslinieces darbi, kas atrodas slavenu pasaules modernās mākslas muzeju kolekcijās un reprezentablos interjeros dažādās valstis, Latvijā būs skatāmi pirmo reizi. Pēc tradīcijas viens mākslinieks tiek uzaicināts no Latvijas, un šogad tas ir Latvijas tekstilmākslas avangarda pārstāvis Pēteris Sidars.

Kopumā  izstāde apliecina māksliniecisko izteiksmju daudzveidību un domas vitalitāti, kas aptver ļoti plašu tematisko spektru. Eksponētajos darbos ir akcentējama interese par cilvēka ķermeni un izjūtām, globālām veselības un skaistuma problēmām (piemēram, krūts vēzis, „putnu gripa”, sievietes skaistums un plastiskā ķirurģija), sociāliem un politiskiem aspektiem (integrācija, sociālās vērtības), konfliktu spriedzi pasaulē un cilvēku starpā. Autori manifestē pret urbānismu, atsaucas uz ekonomiskām un ekoloģiskām problēmām, gadsimta pārāk straujo dzīves ritmu, pat uz mūsu ikdienas globālo nepieciešamību – internetu un problēmām, ko tas var radīt. Viņi cenšas uzsvērt kultūras vērtību un cilvēciskās saskares kvalitātes, to noturību. Daži mākslinieki mūsu laiku raksturo kā „haotisko pasauli”, citi izceļ tādas konkrētas tēmas kā imigrācija un emigrācija, globālā sasilšana, terorisma draudi, cilvēku egoisms utt.

Attiecībā  uz mākslinieciskiem un tehniskiem aspektiem ir jāsecina, ka klasiskās tradīcijas, tādas kā gobelēna aušana, atkal nākušas modē jeb kļūst populāras, kas ir ļoti pozitīvi. Tajā pat laikā progresē digitālo žakarda steļļu izmantošana. Paralēli – liela interese par dažādu rokdarbu tehniku izmantojumu un vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļu piesaisti. Izšuvums, laikmetīgās mežģīnes, filcēšana, zīmējuma radītie efekti, tekstila formēšana un veidošana, otrreizējas pārstrādes materiālu izmantošana u.tml. Pārsteidzoši, ka joprojām nerimst interese par instalācijām – kontekstā ar vai vispār bez tekstilmateriāliem. „Globālajā intrigā II” skatītājiem atklājas tekstilijas gan no dabīgajiem un sintētiskajiem, gan arī no netradicionāliem materiāliem.

Kā  nepārprotami jauns moments noteikti ir jāatzīmē tas, ka pirmo reizi mākslinieki demonstrējuši interesi par interaktīvajām tekstilijām un objektiem. Tā ir zīme, ka mākslas profesionāļi tiecas pēc jo ciešāka dialoga ar sabiedrību, un tas šķiet daudzsološi. Zināmā mērā izbrīnu izraisa tas, ka daudzi mākslinieki savā daiļradē risina tik trauslo dzīves un nāves robežas jautājumu.

„Globālā intriga II” liecina, ka mākslinieki ir atkal paplašinājuši savu izteiksmes līdzekļu vārdnīcu, metodes, tematisko loku. Cerams, ka triennāles dalībnieku unikālie mākslas darbi palīdzēs ieraudzīt pasauli jaunā mākslinieciskā izteiksmībā, bagātinot mūsu pieredzi un veidojot brīnišķīgu dialogu starp radītājiem un skatītājiem.

Sirsnīgs paldies galvenajiem triennāles atbalstītājiem – Valsts kultūrkapitāla fondam un AB.LV Sabiedriskā labuma fondam par finansiālo atbalstu.

Aicina baudīt ziemas priekus uz ledus Siguldā

Sagaidot bargāku ziemu, sarūpēts pārsteigums siguldiešiem – slidotava pilsētas centrā, kur var jau aktīvi slidot, kā arī piedalīties radošās aktivitātēs.

23. decembrī plkst. 15.00 slidotavā Siguldas centrā, stāvlaukumā pie viesnīcas «Sigulda» aicinām noskatīties priekšnesumu uz ledus bērniem no koncertuzveduma «Ziemassvētki kopā ar drošsirdīgo Pēterīti».

Priekšnesumā pasaka ar Sergeja Prokofjeva mūziku «Pēterītis un vilks» un dejas par Ziemassvētku tēmu. Slidos Rīgas ledus teātra studijas dalībnieki vecumā no 5 gadiem. Pēc priekšnesuma – slidošana 1h  Priekšnesuma noskatīšanās bezmaksas, tā ilgums 40 min

Slidotavas projekta mērķis – radīt jauku atpūtas un aktīva brīvā laika pavadīšanas  vietu bērniem Siguldas centrā, nodrošinot pilsētvidē pieejamu aktīvu un radošu vidi siguldiešiem un pilsētas viesiem.

Plānots, ka publiskā slidotava darbosies trīs mēnešus, kurā tiks organizētas aktivitātes ģimenēm ar bērniem un skolu audzēkņiem  tiks piedāvāta iespēja slidot sporta stundu laikā. Arī gadu miju slidotava aicinās sagaidīt uz slidām kopīgā karnevālā «Jaunā gada sagaidīšana».

Bērnu fonds «Attīstība» ir organizācija ar sabiedriskā labuma statusu valstī kopš 2005. gada. Bērnu fonda «Attīstība» īstenotie projekti sabiedrībai tiek veidoti ar mērķi nodrošināt to pieejamību plašākai bērnu auditorijai, uzmanību vēršot uz bērnu prasmju attīstību un veicinot izglītības procesu un kultūrvides veidošanu.

Atbalsta centrs “Dardedze” turpinās darbību

Šo gadu laikā tika izveidots profesionālu speciālistu kolektīvs, būtiski papildināta materiāli tehniskā bāze un sakārtota palīdzības sniegšanas sistēma. Taču pērnā gada nogalē centra darbība tika apturēta, jo valsts izsludinātajā konkursā „Par tiesībām 2008.gadā sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām” Vidzemes reģionālais atbalsta centrs “Dardedze” neieguva tiesības sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus vardarbībā cietušajiem bērniem. Valsts prasības par zemo pakalpojumu cenu sākotnēji piekrita nodrošināt tikai divas šādas iestādes.

„Kolektīvam jau bija zudušas cerības sekmīgi turpināt iesākto darbu, nācās samazināt darbinieku skaitu un domāt, kā eksistēt bez valsts finansējuma. Taču pēc vairākām nedēļām saņēmām informāciju, ka atkārtoti izsludināts konkurss par tiesībām sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām. Atkārtotajā konkursā Vidzemes reģionālais atbalsta centrs „Dardedze” bija viens no uzvarētājiem, tomēr jāatzīst, ka valsts piedāvātais finansējums par sniegtajiem pakalpojumiem nav adekvāts – konkursā uzvarēja tās iestādes, kuras piekrita savu pakalpojumu sniegt vislētāk,” stāsta Vidzemes reģionālā atbalsta centra “Dardedze” vadītāja Eva Sāre. Centra darbinieki atzīst, ka vairāk nekā divu mēnešu laikā izdzīvojuši ilgstošu pacietības pārbaudījumu – būt vai nebūt atbalsta centram Valmierā, daudz domājuši, kā piesaistīt finansiālos līdzekļus, lai varētu dotēt maz apmaksāto valsts pakalpojumu un noturēt līdzsvaru starp kvalitatīvu darbu.

„Beidzoties ilgstošām debatēm un pakalpojumu nepieciešamības izvērtēšanai, esam atsākuši darbību un noslēguši līgumu par valsts finansēto pakalpojumu sniegšanu Vidzemē. Atbalsta centra speciālisti ir apņēmības pilni strādāt radoši, sniedzot pakalpojumus mazajiem klientiem un viņu ģimenes locekļiem un meklējot trūkstošo finansējumu, lai pakalpojumu sniegšana būtu iespējama. Esam pateicīgi Valmieras pilsētas pašvaldībai, kas pauda gatavību nodrošināt Vidzemes reģionālā atbalsta centra “Dardedze” darbību arī tad, ja centrs nesaņemtu valsts finansējumu. Diemžēl nesakārtotās valsts politikas dēļ jau slēgta stacionārā nodaļa Talsu Sieviešu un bērnu krīžu centrā, nodibinājumā „Centrs Dardedze” Rīgā, bet klrīzes centrs ģimenēm ar bērniem „Paspārne” (Ventspils) tiek finansēts par Ventspils pašvaldības līdzekļiem,” saka Eva Sāre, piebilstot, ka šobrīd tiek kārtoti dokumenti, lai nodibinājumu varētu reģistrēt sabiedriskā labuma organizācijas statusā, kas dos iespēju piesaistīt vairāk atbalstītāju.

To, ka atbalsta centra darbība Valmierā un Vidzemē ir nepieciešama, apliecina apkopotā informācija par 2007.gadu. Pērn Vidzemes reģionālajā atbalsta centrā “Dardedze” valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma 215 bērni un 12 pavadošās personas. Krīzes situācijā pērn centrā uzturējās 33 bērni un divas pavadošās personas. Liela daļa – 93 bērni – bija no Valmieras un rajona. Jāpiebilst, ka 2006.gadā centrā pakalpojumus saņēma 260 bērni. Eva Sāre skaidro, ka Vidzemes reģionālajā atbalsta centrā „Dardedze” nonāk bērni ar policijas vai bāriņtiesas starpniecību, ja tie cietuši vardarbību ģimenē vai nonākuši dzīvību vai veselību apdraudošā stāvoklī. Centrā nonāk arī sociālā dienesta redzeslokā esošie bērni. “Dardedzē” bērni, māmiņas un viņu ģimenes locekļi saņem atbalstu un palīdzību – ar katru individuālo gadījumu strādā sociālais darbinieks, kurš pēc vajadzības piesaista dažādus profesionāļus – psihologus, psihoterapeitu, psihiatru, juristu un medmāsu. Eva Sāre informē, ka centrā šogad turpinās Sabiedrības integrācijas fonda Eiropas Sociālā fonda granta shēmas „Sociālās rehabilitācijas programmu izstrāde un ieviešana” finansētais projekts „Atbalsts Vidzemes reģiona vardarbībā cietušām sievietēm”. Kopš 2006.gada oktobra projekta ietvaros palīdzību saņēmušas 67 sievietes, tajā skaitā 35 no Valmieras un Valmieras rajona, no Cēsu, Limbažu, Gulbenes, Alūksnes rajona, kā arī no Madonas, Rīgas, Aizkraukles, Valkas, Talsu, Saldus un Bauskas rajona. Šīs programmas laikā sievietes saņem psihologa, sociālo darbinieku un juristu konsultācijas, lai celtu pašvērtējumu un mazinātu vardarbības radītās sekas, gūst informāciju par aktualitātēm darba meklēšanā.

„Pārmaiņas, ko mūsu klientu dzīvē ienesis šis rehabilitācijas mēnesis, atkarīgas no daudziem apstākļiem – cik atvērtas palīdzībai bijušas pašas sievietes, kāda ir vide, kurā viņas atgriežas, vai būs cilvēki, kuri atbalstu sniegs turpmāk. Tomēr, uzzinot, ka kaut neliela daļa spējušas savu dzīvi virzīt citādāk, projekta komanda ir gandarīta par darba rezultātiem. Tāpēc, atsākot valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu vardarbībā cietušiem bērniem, atbalsta centra speciālisti aicina sociālos darbiniekus un bāriņtiesas līdz šā gada maijam izmantot iespēju arī vardarbībā cietušajām bērnu mātēm saņemt rehabilitācijas pakalpojumus,” informē Eva Sāre.

Tāpat darbu turpina arī pagājušā gadā sāktais Valmieras pilsētas pašvaldības un Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas finansētais Ģimeņu stiprināšanas programmas projekts „Ģimeņu stiprināšana un atbalsts Valmierā”. Projektā iesaistījušās 85 Valmieras ģimenes, kurās gan bērni, gan vecāki savas problēmas risinājuši ar projekta speciālistu palīdzību. Lai saņemtu bezmaksas psiholoģisko, juridisko vai speciālā pedagoga un logopēda palīdzību, kā arī sociālo darbinieku atbalstu un padomu, jūs varat doties uz Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālās palīdzības nodaļu ar lūgumu saņemt Ģimeņu stiprināšanas projekta speciālistu palīdzību vai vērsties Vidzemes reģionālajā atbalsta centrā “Dardedze” Raiņa ielā 9F, vai zvanīt projekta koordinatorei Agitai Dreiblatei pa tālruni 64220686 vai 29244687.

„Jācer, ka mūsu sniegtos pakalpojumus par nepieciešamiem atzīs ne tikai rajona speciālisti un sponsori, kuri snieguši mums ievērojamu atbalstu, bet arī atbildīgās valsts amatpersonas,” pauž Eva Sāre, sakot paldies visiem labvēļiem un atbalstītājiem – Valmieras pilsētas pašvaldībai, īpaši Inesim Boķim un Jānim Baikam, Valmieras rajona padomei un sadarbības partneriem Gīterslo (Vācija), kā arī sponsoriem LMT, īpaši Ivetai Elsei, SIA AGA un SIA ”Vidzemes metālserviss”. Sponsoru ziedotie līdzekļi tiks izmantoti materiālās bāzes uzlabošanai, remontiem un projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai. „Paldies arī uzņēmuma „Kantīne-B” īpašniecei Ivetai Bošai un visiem cilvēkiem, kuri ziedojuši drēbes un noderīgus priekšmetus centra materiālās bāzes uzlabošanai. Paldies sakām brīvprātīgajiem jauniešiem no Tautas partijas Valmieras nodaļas un Vidzemes augstskolas, kuri ir gaidīti ciemiņi, ar savām radošajām aktivitātēm bagātinot centra svētkus. Tāpat esam pateicīgi Latvijas Bērnu fondam, īpaši Andrim Bērziņam un visiem, kuri mūs gada nogalē atcerējās,” – tā Eva Sāre.

Stājas spēkā šā gada valsts budžeta grozījumi

Šodien stājas spēkā grozījumi šā gada valsts budžetā, kas paredz īstenot būtiskus izdevumu samazinājumus, kas skars arī sociālo jomu un pensionārus. Kopumā ar šiem grozījumiem budžeta deficīts tiek samazināts par 500 miljoniem latu.

Samazinājumi skars arī sabiedriskā sektorā strādājošo atalgojumu. Valdība ir atbalstījusi Finanšu ministrijas ierosinājumu algas līdz 300 latiem pirms nodokļu nomaksas samazināt par 15%, bet algas virs 300 latiem – par 20%.

Samazinājumu regulēs jauna kvalifikāciju skala, kurā būs noteikti jauni atalgojuma apmēri. Izņēmums būs iekšlietu sistēma, kurā uz visiem attieksies 20% atalgojuma samazinājums. Par konkrētu atalgojuma samazinājumu katram darbiniekam būs atbildīgs iestādes vadītājs, kuram būs jānodrošina algu fonda iekļaušanās budžetā paredzētajā finansējumā.

Šā gada valsts budžeta kopējie ieņēmumi ir plānoti 4,023 miljardi latu, bet izdevumi – 4,687 miljardi latu. Budžeta deficīts plānots 664,696 miljonu latu apmērā. Savukārt nodokļu ieņēmumi šogad plānoti 1,7 miljardu latu apmērā.

Kā iepriekš norādījis finanšu ministrs Einars Repše (JL), ja piepildās sliktākais budžeta ieņēmumu izpildes scenārijs, šā gada valsts budžeta deficīts varētu būt 11,6% apmērā no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi paredzēti 2,776 miljardu latu apmērā, izdevumi – 3,235 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi paredzēti 1,263 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi – 1,469 miljardu latu apmērā.

Budžeta ieņēmumu palielināšanai tiek palielināti valsts ieņēmumi no dividendēm, uzdodot visām valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām iemaksāt valsts budžetā 80% no iepriekšējā pārskata gada peļņas, VAS “Latvijas Valsts meži” saskaņā ar budžeta likumu palielinātā apmērā, bet VAS “Latvenergo” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – 100% apmērā.

Līdz ar budžeta grozījumiem tiek likvidētas valsts kapitālsabiedrību padomes, kā arī samazināts valsts kapitālsabiedrību administratīvo izmaksu apjoms.

Būtisks izdevumu apjoma samazinājums paredzēts arī valsts pārvaldē. Izdevumi atlīdzībai tiek samazināti 82 miljonu latu apmērā, arī neatkarīgās valsts institūcijas – Valsts kontrole, Augstākā tiesa, Tiesībsarga birojs – no 2009.gada 1.jūlija darbinieku un amatpersonu mēnešalgu samazinās par 20% no šobrīd noteiktā.

Izdevumi precēm un pakalpojumiem tiks samazināti 2,5% apmērā no gada pieejamā resora finansējuma.

Vienlaicīgi ar budžeta grozījumiem tiek veikts arī izdevumu samazinājums sociālajā sfērā, kas paredz vecuma un izdienas pensijas apmēra samazināšanu par 10%, vecuma pensiju samazināšanu strādājošiem pensionāriem par 70%. Ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu būs astoņi lati, bet vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem tiek samazināts par 50%.

Līdz ar budžeta grozījumiem ir pieņemtas arī būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli paredz, ka azartspēļu nodoklis veiksmes spēlei pa tālruni un par totalizatoru un derībām būs 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem. Savukārt azartspēļu nodoklis par bingo būs 10% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, atsakoties no fiksētas nodokļu likmes piemērošanas atkarībā no bingo zāles vietu skaita. Izložu nodoklis no biļešu realizācijas būs 10%.

Izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina neapliekamā minimuma apmēru līdz 35 latiem, savukārt spēkā paliek atvieglojums par apgādībā esošas personas uzturēšanu vienam no apgādniekiem 63 latu apmērā par katru apgādībā esošu personu. Grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli noteic, ka rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu turpmāk varēs samazināt par summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkstēs pārsniegt 20% no apliekamā ienākuma.

Grozījumi veikti arī likumā par akcīzes nodokli, paaugstinot akcīzes nodokļa likmi alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) budžeta deficīta aprēķināšanas metodoloģija paredz izdevumos iekļaut lielākus izdevumus sociālajām vajadzībām, tostarp pašvaldībām, lai nodrošinātu garantētā ienākuma līmeņa izmaksu, kā arī tiek pieņemts, ka saglabāsies esošās izdevumu apjoma tendences un palielināsies kapitāla izdevumi. Līdz ar to SVF eksperti paredz konsolidētā kopbudžeta deficītu 11,6% apmērā.

Saskaņā ar aktualizēto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā kā mērķis 2011.gadam izvirzīta kopbudžeta deficīta samazināšana līdz 3% no IKP.

Savukārt 2013.gada konsolidētajam kopbudžetam, neieskaitot ar Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvi saistītos ieņēmumus un izdevumus, būs jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu. Programma arī paredz, ka valdība un atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas veiks visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri – 2013.gadā.

Notiks kora “Burtnieks” 20 gadu jubilejas koncerts

Koncertā skanēs latviešu komponistu Artura Maskata, Emiļa Melngaiļa, Emīla Dārziņa, Pētera Barisona, Helmera Pavasara, Imanta Kalniņa un Ērika Ešenvalda oriģināldarbi, kā arī latviešu tautas dziesmas Ādolfa Ābeles, Egila Straumes, Jura Vaivoda, Imanta Ramiņa, Andreja Jurjāna un Vitas Rudušas apdarē. Ieeja koncertā ir bez maksas.

Latvijas izdevniecību jauktais koris “Burtnieks” dibināts 1989. gada 6. aprīlī, kolektīvā dzied dažādu vecumu un profesiju pārstāvji – skolēni, studenti, izdevniecību darbinieki, skolotāji, mediķi, juristi. Kolektīva mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš dibināšanas ir Egils Lipšāns. Diriģents un kormeistars – Eduards Fiskovičs, koncertmeistare – Jeļena Bugajenko, vokālā pedagoģe – Indra Nasteviča.

Kora repertuārs aptver ļoti plašu kompozīciju klāstu – Latvijas un ārzemju akadēmisko, garīgo, tautas mūziku, operu korus un lielas formas darbus. Kolektīvs aktīvi piedalās visos galvenajos ar kora mūziku saistītajos pasākumos Latvijā, kā arī vairāku gadu garumā īsteno skaistu tradīciju – koncertē Latvijas baznīcās, bieži uzstājoties dievkalpojumos un dažādos reliģiskos svētkos.

“Burtnieks” kopš tā dibināšanas brīža par vienu no saviem darbības mērķiem ir izvirzījis iekļaušanos starptautiskajā koru kustībā, pārstāvot Latviju ārpus mūsu valsts robežām. Kolektīvs ar panākumiem ir uzstājies dažādos festivālos, konkursos un koncertos Holandē, Austrijā, Somijā, Francijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Lietuvā, Vācijā, Slovākijā, Polijā. Kopš 1993. gada ir starptautiskās organizācijas “Europa Cantat” biedrs un regulāri piedalās tās rīkotajos festivālos.

2009. gada vasarā “Burtnieks” ar savu līdzdalību kuplinās XIII latviešu Dziesmu svētkus Kanādā.

Kora darbības atbalstam 2005. gada 30. jūnijā tika izveidots kora mūzikas atbalsta fonds “Burtnieks”. Nodibinājumu izveidoja aktīvākie kora dalībnieki, un tā galvenie mērķi ir kora mūzikas popularizēšana un kora materiālās darbības atbalstīšana. Nodibinājums 2006. gada 8. decembrī ieguva sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Likvidēs nodibinājumu «Rīga 2014»

Nodibinājuma valde 28. jūlijā secināja, ka «Rīga 2014» mērķis ir sasniegts, un lēma par tā darbības izbeigšanu, lūdzot atļauju dibinātājam – Rīgas pašvaldībai.

Nodibinājums «Rīga 2014» tika reģistrēts 2011. gada maijā. To izveidoja Rīgas pašvaldība, lai nodrošinātu Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu sagatavošanu un norisi. Nodibinājums vadīja un koordinēja programmas veidošanā iesaistītos, nodrošināja komunikāciju kampaņu, izstrādāja un vadīja iedzīvotāju līdzdalības un brīvprātīgo programmas, kā arī īstenoja publiskā un privātā sektora sadarbības veicināšanu. Organizācijai tika piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nodibinājumu vadīja Diāna Čivle.

Kā ziņots, «Rīga 2014» pasākumos piedalījās 12 000 dalībnieku no 100 kultūras iestādēm. Pasākumu organizēšana pulcēja 3700 brīvprātīgo. Tos apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni interesentu. Savukārt 6,2 miljonus liela auditorija tika sasniegta, pateicoties televīzijas pārraidēm.

63% pasākumu «Rīga 2014» laikā bija bez maksas. Šajā laikā Latvijā par 18,9% pieauga tūristu skaits.

Kopīgais budžets «Rīga 2014» pasākumiem trīs gadu laikā – no 2012. līdz 2014. gadam – sasniedz 27 miljonus eiro. 45% finansējuma piešķīra valsts. Rīgas dome savukārt minēto trīs gadu laikā piešķīra 8,8 miljonus eiro «Rīga 2014» pasākumu īstenošanai.

Valsts Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ģimenēm piešķirs 10 000 latu

Valdība šodien konceptuāli atbalstīja kompensāciju izmaksu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem 10 000 latu apmērā un cietušajiem – 5000 latu apmērā.

Tāpat bojāgājušo ugunsdzēsēju tuviniekiem valdība izmaksās kompensāciju 50 000 latu apmērā, bet cietušajiem ugunsdzēsējiem līdz 5000.

Valdība šodien atbalstīja apropriācijas jeb līdzekļu pārdali no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžeta uz līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem 15 miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu atbalsta pasākumiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Līdzekļi tiek pārdalīti no VARAM apakšprogrammas «Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti», lai nodrošinātu līdzekļu atbalsta pasākumiem cietušajām un traģēdijas seku novēršanā iesaistītajām personām, kā arī citiem neparedzētiem izdevumiem.

Tāpat valdības lēmums paredz, ka Labklājības ministrijai nepieciešams sagatavot un iesniegt valdībā rīkojuma projektu par kompensāciju izmaksu traģēdijā cietušajām personām un bojāgājušo personu tuviniekiem.

Par līdzekļu avotu valsts budžetā jālemj Saeimai.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) trešdien, 27.novembrī, sasaucis komisijas sēdi, lai lemtu par līdzekļu piešķiršanu kompensāciju izmaksai Zolitūdes traģēdijas upuru tuviniekiem un cietušajiem. Budžeta komisija operatīvi sagatavos nepieciešamo Saeimas lēmuma projektu un piedāvās parlamentam Saeimas sēdē ceturtdien apstiprināt Ministru kabineta lēmuma izpildei nepieciešamo līdzekļu pārdali.

Tikmēr «Saskaņas centra» Saeimas frakcijas deputāti plāno rosināt sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi saistībā ar traģēdiju Zolitūdē.

Ārkārtas sēdes darba kārtībā plānots iekļaut divus likumprojektus. Viens būs likums speciāli Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbos iesaistīto sociālajai aizsardzībai, kas paredzēs visiem cietušajiem sociālās garantijas, savukārt otrs būs grozījumi Būvniecības likumā, ar kuriem paredzēts atjaunot Valsts būvinspekcijas darbu.

Likumprojektā par Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbos iesaistīto sociālo aizsardzību plānots bojāgājušo piederīgajiem izmaksāt vienreizēju pabalstu 50 000 latu apjomā, aģentūru LETA informēja SC. Savukārt glābšanas darbu dalībniekiem, kā arī traģēdijā cietušajiem, kas guvuši sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu un kuriem noteikta invaliditāte, izmaksāt vienreizēju pabalstu no 10 000 līdz 30 000 latu atkarībā no iegūtās invaliditātes smaguma. Ja sekas nav izraisījušas invaliditāti, plānots izmaksāt kompensācijas līdz 5000 latu. Traģēdijā cietušajiem, viņu ģimenes locekļiem un glābējiem paredzēta arī rehabilitācijas pasākumu, medikamentu iegādes un veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācija.

Zolitūdes traģēdijā glābšanas darbu dalībniekiem un viņu apgādībā esošajām personām plānots izmaksāt invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas tiek aprēķinātas, ņemot vērā vidējo darba samaksu valstī.

Sākotnēji «Saskaņas centrs» (SC) plānoja ierosināt sasaukt šo sēdi trešdien, taču vēlāk nolemts lūgt šo sēdi sasaukt ceturtdien pēc kārtējās sēdes beigām. Par sēdes sasaukšanu vēl ir jālemj Saeimas Prezidijam.

Rīgas dome šodien ārkārtas sēdē nolēma piešķirt vienreizēju 10 000 latu pabalstu ģimenēm, kuras traģēdijā Zolitūdē zaudējušas tuvinieku, savukārt tiem, kuriem nelaimē gūto traumu dēļ būs ierobežotas darbspējas, – 5000 latu.

Domes lēmums paredz, ka 10 000 latu pēc nodokļu nomaksas vienādās daļās tiks sadalīti proporcionāli personu skaitam laulātajam ar pēcnācējiem un personai, kas realizē aizgādību pār bojāgājušās personas atsevišķi dzīvojošu nepilngadīgu bērnu. Ja bojāgājušajam pēcnācēju nav, pabalstu saņems viņa vecāki.

5000 latu pēc nodokļu nomaksas tiks izmaksāti 21.novembra traģēdijā cietušajai personai, kurai traģēdijas rezultātā radušies medicīniskajā dokumentācijā fiksēti smagi veselības traucējumi un kurai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu ir piešķirta I vai II invaliditātes grupa.

Tāpat nolemts, ka Rīgas dome segs bēru izdevumus, izņemot mielasta izmaksas, līdz 1000 latu apmērā.

Zolitūdes traģēdijā cietušo un viņu tuvinieku atbalstam līdz otrdienas plkst.20 saziedoti 605 000 latu, aģentūra LETA uzzināja «Ziedot.lv». Īpašais «Ziedot.lv» ziedojumu konts turpinās darboties vēl vismaz divas nedēļas, bet vēlāk plānots izveidot specializētus kontus, piemēram, cietušo izglītībai vai ārstniecībai. Kad tieši ziedojumu vākšana noslēgsies, vēl nav zināms.

Vakar «Ziedot.lv» sāka ziedojumu nodošanu 21.novembra traģēdijā cietušajiem, izmaksājot katram no 83 cietušajiem vai bojāgājušo ģimenēm pabalstu 4500 latu apmērā.

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo bērniem «Maxima Latvija» ik mēnesi izmaksās pabalstu, kas nākamo gandrīz 18 gadu laikā kopumā būs vairāk nekā 1 086 000 latu. Pēc Rīgas domes Labklājības departamenta sniegtās informācijas, traģēdijā vecākus zaudējuši 23 bērni vecumā no trīs mēnešiem līdz 16 gadiem.

Nolūkā izveidot mehānismu, ar kura palīdzību iespējami caurskatāmi tiktu garantēta «Maxima Latvija» apņemšanās sniegt ikmēneša atbalstu bērniem, kuru vecāki gāja bojā traģēdijā Zolitūdē, ir pieņemts lēmums arī izveidot speciālu sabiedriskā labuma fondu, kas nodrošinās šīs palīdzības sniegšanu bērniem. Uzņēmums regulāri ieskaitīs palīdzības izmaksai nepieciešamās summas šajā fondā.

Fonda padomē «Maxima Latvija» aicinās iesaistīties pārstāvjus no Labklājības ministrijas, Rīgas domes, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un dažādām sabiedriskām organizācijām. Ņemot vērā, ka fonda izveidošanai nepieciešams zināms laiks, šogad pirmie līdzekļi tiks pārskaitīti bērniem, izmantojot labdarības organizācijas «Ziedot.lv» palīdzību.

Arī sabrukušās ēkas projekta attīstītājs «Homburg» grupa domā, kā sniegt atbalstu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo un cietušo ģimenēm. «Homburg» grupas pārstāvis Joss Frujters sarunā ar biznesa portālu «Nozare.lv» apliecināja, ka uzņēmums noteikti plāno atbalstīt traģēdijas upurus un šajā jautājumā liela loma būs arī apdrošināšanai.

«Homburg» grupa Zolitūdes traģēdijā cietušo un viņu tuvinieku atbalstam jau ziedojusi 50 000 eiro jeb 35 140 latu. Frujters sacīja, ka tas ir īstermiņa risinājums, taču tiek domāts arī par ilgtermiņa atbalstu. Konkrētākas ieceres gan uzņēmuma pārstāvis nevarēja komentēt, norādot, ka par šo jautājumu konsultējas ar Labklājības ministriju, varas iestādēm, kā arī sava loma būs apdrošinātājam. Traģēdija apdrošinātājiem radīs ilgtermiņa saistības atlīdzību jomā, prognozēja Frujters. Detalizētas nianses par apdrošināšanu «Homburg» grupas pārstāvis nesniedza, vien atzina, ka apdrošināšanā ir daudz aspektu un sarunas ar apdrošinātājiem jau ir notikušas.

Jau ziņots, ka Zolitūdē 21.novembra vakarā, iebrūkot lielveikala «Maxima» jumtam, 54 cilvēki gājuši bojā un vairāki desmiti cilvēku cietuši.

Labdaris.lv paceļ labdarību Latvijā jaunā līmenī

Viena no lielākajām Latvijas labdarības organizācijām Labdaris.lv, kas sniedz iespēju gan privātpersonām, gan uzņēmumiem palīdzēt slimiem un trūcīgiem bērniem, aktīvi attīsta sociālo darbību Latvijā un paceļ to jaunā līmenī.

Labdarības fonda Labdaris.lv priekšsēdētājs un dibinātājs Aleksandrs Čistovs stāsta: «Tad kad mēs veidojām šo labdarības projektu, viena no mūsu prioritātēm bija labdarības un sociālās darbības nepārtraukta attīstība un uzlabošana Latvijā. Katru dienu mēs novērojam Latvijas, Eiropas un citu pasaules valstu organizāciju darbību, analizējam iegūto informāciju un izstrādājam metodes, kas ļautu mūsu darbu padarīt profesionālāku un kvalitatīvāku.

Piemēram, mums ir izdevies pilnībā atslogot mūsu organizāciju no administratīvajiem izdevumiem. Tajā nav algu, nav īres maksu un citu administratīvo tēriņu. Tas nozīmē, ka visi ziedojumi līdz pat pēdējam centam tiek tērēti tikai mērķtiecīgai palīdzībai bērniem. To ir izdevies panākt pateicoties sadarbībai ar dažādām profesionālām organizācijām, kas ir apvienojušās Latvijas Labdaru Asociācijā un sniedz vispusīgu atbalstu. Un kopā mēs varam daudz vairāk.

Vēl no citiem mūs atšķir tas, ka ziedojumus saņem tie, kam palīdzība ir tiešām nepieciešama, jo visi labdarības projekti ir rūpīgi pārbaudīti un atlasīti. Pirms uzsākt ziedojumu vākšanu, sociālais darbinieks tiekas ar palīdzības lūdzēju, rūpīgi pārbauda, vai palīdzības lūdzējs nav uzsācis līdzekļu vākšanu citās organizācijās, lai novērstu iespējamās krāpnieciskās shēmas, kā arī sazinās ar sociālo dienestu palīdzības lūdzēja dzīvesvietā un veic citas darbības, lai novērstu krāpšanos. Tas nozīmē, ka mēs garantējam, ka visas ziedojumu vākšanas, kuras notiek Labdaris.lv paspārnē, tiešām tiek veiktas, lai palīdzētu bērniem.

Šī gada jūlijā projektam Labdarības Fonds Labdaris.lv tiek veidots jauns specializēts un unikāls interaktīvais labdarības portāls www.labdaris.lv.

«Ziedot.lv» vadītāja: aizejošais gads parādījis, ka cilvēkiem rūp kopējais labums

Aizejošais gads parādījis, ka cilvēkiem rūp kopējais sabiedriskais labums, intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja «Ziedot.lv» vadītāja Rūta Dimanta.

Viņa noradīja, ka aizejošais gads sabiedrībai bijis labs un labdarība kļuvusi par vienu no aktualitātēm. «Tas parāda to, ka mums kā sabiedrībai, cilvēkiem, kas te dzīvo, rūp, kas notiek apkārt – kopējais sabiedriskais labums,» sacīja Dimanta.

«Ziedot.lv» vadītāja atzina, ka pēc tā, kā cilvēki ziedo labdarībai, var arī saprast valdošo ekonomisko situāciju. «Šis gads parādīja, ka ekonomika iet uz augšu. Mums vairs nav tik daudz jādarbojas pamatjomās – kā ēdiens, pajumte. Tās pamatvajadzības cilvēki paši var nosegt. [Tagad] jāskatās uz sarežģītākām – veselības problēmām, izglītības problēmām,» skaidroja Dimanta.

«Lēnā garā attīstoties sabiedrībai, tā [saprot], ka mums ne tikai pašiem labi jādzīvo, bet jāveido arī kopīgu sabiedrisko labumu. Mums vēl ir kur augt kā sabiedrībai – nodarboties ne tikai ar labdarību, bet ar plašāku interešu pārstāvniecību. Mainīt kaut ko ar labdarību. Šis gads to ir pierādījis,» sacīja Dimanta.

RTU studenti izstrādā idejas ēku energoefektivitātes veicināšanai

2014.gada 7.februāris – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un SIA «Hausmaster» konkursā stipendiju studiju procesa pilnveidošanai 1400 EUR apmērā saņēmis RTU Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta students Renārs Millers, kura izstrādātie risinājumi ļautu Rīgas pilsētai ietaupīt aptuveni 60% no karstā ūdens sagatavošanai nepieciešamā enerģijas patēriņa gadā, portālu «Apollo» informēja RTU Attīstības fonda projektu vadītāja Santa Jākobsone.

R.Millers savā pētījumā kā vienu no iespējamajiem energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumiem piedāvā notekūdeņu siltuma atgūšanas iekārtu uzstādīšanu, jo to sākotnējās izmaksas ir proporcionāli mazākas nekā ēku siltināšanas vai renovācijas izdevumi. Šobrīd šāda iekārta jau ir uzstādīta RTU dienesta viesnīcā Ķīpsalā.

RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studente Elīna Mūrniece norāda, ka varētu izmantot alternatīvo enerģiju, piemēram, solārās tehnoloģijas. Laikus paredzot un iestrādājot tās Latvijas Nacionālās bibliotēkas fasādes apdarē, būtu iespējams būtiski veicināt energoefektivitāti un ietaupīt elektroenerģijas izmaksas.

«Stipendiju konkursa finālistu prezentācijās ir daudz jaunu un inovatīvu ideju, ko mēs kā apsaimniekotājs varam pārrunāt ar māju iedzīvotājiem un, iespējams, nākotnē realizēt, veicinot māju energoefektivitātes rādītājus. Šādas aktivitātes palīdz mums rast klientiem piemērotāko un ērtāko risinājumu,» atzīst SIA «Hausmaster» valdes locekle Līga Briķena.

«SIA «Hausmaster» stipendiju konkurss parāda, ka ar studentu palīdzību var iegūt pētījumus par sabiedrībai aktuālām tēmām. Šādi konkursi dod iespēju gan uzņēmumiem uzrunāt potenciālos darbiniekus, gan studentiem pierādīt sevi reālu problēmu risināšanā,» atzīst RTU Attīstības fonda izpilddirektors Artūrs Zeps.

Nodibinājums RTU Attīstības fonds darbojas kopš 2002. gada aprīļa un veic sabiedriskā labuma darbību, piesaistot organizāciju, juridisku un fizisku personu ziedojumus un dāvinājumus, lai augstākās tehniskās izglītības iestādes veidotu par moderniem izglītības, zinātnes un kultūras centriem Latvijā.

SIA «Hausmaster» nodrošina dzīvojamo māju apsaimniekošanu Rīgā un tās apkārtnē. Uzņēmumā strādā speciālisti ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi dzīvojamo māju apsaimniekošanā, tam ir plaša tehniskā bāze, vairākas avārijas brigādes un citi resursi.