Valdība plāno sākt īstenot Rīgas akustiskās koncertzāles projektu

Premjerministra Māra Kučinska (ZZS) valdība līdz 2018.gada rudenim plāno sākt Rīgas akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu, teikts valdības rīcības plāna projektā, kuru otrdien, 26.aprīlī, skatīs Ministru kabinets.

Dokumentā norādīts, ka līdz 2018.gada 30.oktobrim valdība plāno pieņemt konceptuālu lēmumu par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli un projekta realizācijas vietu. Līdz šim datumam paredzēta arī informatīvā ziņojuma sagatavošana iesniegšanai valdībā, kā arī projekta īstenošanas uzsākšana.

Noslēdzot akustisko koncertzāļu tīklu izveidi Latvijā, paredzēts pabeigt arī Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēku.

Sagaidot valsts simtgadi, plānots pabeigt arī citas nozīmīgas kultūras būves. Valdība iecerējusi nodrošināt Latvijas Okupācijas muzeja un Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Rīgas pilī restaurāciju. Tāpat paredzēta pilna Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecība, kā arī Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centra izveide Skandu ielā.

Valdība apņēmusies nodrošināta Tabakas fabrikas kvartāla kompleksa attīstību, tai skaitā nodrošinot priekšnosacījumus Latvijas Kultūras akadēmijas pārcelšanai no pašvaldības īpašumā esošām nomātām telpām uz valsts īpašumu, izveidojot dizaina prototipēšanas darbnīcu.

Paveicamo darbu sarakstā valdība iekļāvusi arī Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveidi Lubānas ielā 80, VEF kultūras pils atjaunošanu, kā arī rekonstruētā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atvēršanu un izstāžu darbības uzsākšanu.

Dokumentā atzīmēta arī sadarbība ar nodibinājumu «Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds» par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu.

Līdz 2016.gada beigām Kučinska valdība apņēmusies aktualizēt kultūras infrastruktūras atjaunošanas programmu «Mantojums 2018».

Saskaņā ar valdības deklarāciju Kučinska valdības prioritātes ir tautsaimniecības attīstība, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un zinātnē, kā arī veselības aprūpē.

ATTICUS biroja mēbeļu mājaslapa ir ieguvusi labu atpazīstamību Latvijas interneta lietotāju vidū. Taču laiks rit, un lietotāju vajadzības aug, tāpēc, pielāgojoties mūsdienu interneta tehnoloģiju prasībām, ATTICUS gatavo jaunu mājaslapu, kas būšot pieejama tuvākā mēneša laikā. Tā būs draudzīga mobilajām ierīcēm, kā arī ļaus pārskatāmāk apskatīt mēbeļu sortimentu. Kā saka ATTICUS pārstāvis – visiem patiks.

Vašingtonā pirmo reizi notiks latviešu literatūras lasījumi

ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā 5. aprīlī pirmo reizi notiks latviešu rakstnieku darbu lasījumi, informē projekta pārstāve literāte Rudīte Kalpiņa. Latviju pārstāvēs dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs, dzejniece Liāna Langa, proziste Nora Ikstena, tulkotāja un dzejniece Margita Gailīte. Lasījumus un sarunu vadīs Pensilvānijas Valsts universitātes pasniedzējs un izdevniecības «Trafika Europe» direktors, amerikāņu dzejnieks Endrjū Zingers (Andrew Singer).

Pasākumu «Latviešu literatūra attīstībā» («Latvian literature on the verge») rīko ASV Kongresa bibliotēkas Eiropas nodaļa. Tas notiks Tomasa Džefersona ēkā, Eiropas lasītavā. Ievadvārdus teiks Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns.

Juris Kronbergs un Liāna Langa lasīs savu dzeju, Nora Ikstena – fragmentus no jaunākā romāna «Mātes piens» latviešu valodā. Margita Gailīte – atdzejojumus un tulkojumu angļu valodā. «Mātes piena» lasījumā angliski piedalīsies arī amerikāņu dzejniece Dž.S. Toda (J.C. Todd).

Rakstniece Nora Ikstena uzskata, ka mūsdienu latviešu prozas un dzejas tulkojumi ASV un Kanādā ir pavēruši jaunu telpu un iespējas nacionālajai literatūrai. «Latviešu autori tiek ievēroti un novērtēti milzīgas konkurences apstākļos. Aicinājums latviešu rakstniekiem lasīt savus darbus ASV Kongresa bibliotēkā ir atzinības, goda un cieņas zīme latviešu literatūrai un Latvijai kopumā,» uzskata Ikstena.

Savukārt dzejnieks Juris Kronbergs apliecina, ka priecājas par iespēju ar lasījumiem atgriezties ASV galvaspilsētā. Viņaprāt, latviešu rakstnieku uzdevums ir atgādināt, ka Rīga Mičiganā nav vienīgā Rīga pasaulē.

Šo pasākumu ASV Kongresa bibliotēkā īsteno Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Vašingtonā. Tā sponsors ir «Baltic International Bank». Finansiālu atbalstu sniedzis arī Valsts Kultūrkapitāla fonds, apmaksājot trīs dalībnieku ceļa izdevumus.

Ašeradens: «Marguerite» gatavs būt valdības partneris gāzes pārvades aktīvu iegādē

Latvijas valstij vajadzētu iegādāties no energokompānijas «Latvijas Gāze» nodalīto pārvades un uzglabāšanas aktīvu operatoru un viens no uzņēmuma akcionāriem «Marguerite» fonds paudis gatavību būt valdības partneris attiecīgo aktīvu iegādē, pastāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Prakse rāda, ka tas ir saprātīgs lēmums, ja valdība iegādājas pārvades tīklus. Pārejas periods uz tirgus liberalizāciju ir saistīts ar daudz un dažādiem riskiem. Lai novērstu spekulatīvus darījumus vai citas ietekmes uz tirgu, valdības līdzdalība ir stabilizējoša. Es kā ekonomikas ministrs arī vēlos šādā veidā rīkoties. Mēs aprīlī sniegsim ziņojumu valdībai, un es ceru, ka valdība tieši šādu stratēģiju arī apstiprinās,» pauda Ašeradens.

Viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija patlaban ir pirmajā sarunu raundā ar «Latvijas Gāzes» akcionāriem par to, kādu tie redz kompānijas nākotni. «Paralēli izstrādājam stratēģiju par iespēju iegādāties pārvades sistēmas operatoru. Pēc ziņojuma sniegšanas valdībai varēs sākt konsekventas darbības – piemēram, sākt konsultanta izvēli, kurš šajā darījumā atbalstīs valdību kā rīkoties vērtības noteikšanā, sarunās ar pārdevējiem utt. Pašlaik mums pretī ir četri pilnīgi dažādi akcionāri – «Gazprom», «Itera Latvija», «Marguerite» fonds un «Uniper Ruhrgas» [iepriekš iepriekš «E.ON Ruhrgas International«]. Katram no viņiem ir savas intereses, kuras būtiski atšķiras. Tādēļ tas nebūs vienkāršs notikums, bet Latvijas valdībai ir nodoms iegādāties šo pārvades tīklu,» klāstīja ministrs.

Pēc viņa teiktā, valdības interesēs būtu iegūt kontrolējošu daļu no «Latvijas Gāzes» nodalītajā kompānijā. «Tomēr, ja mums būtu viens vai vairāki partneri, tas samazinātu valsts riskus – pirmkārt, tas attiektos uz izmaksām, kā arī ļautu labāk saprast, kāda ir šīs sistēma īstā vērtība. Arī nākotnē, ja notiek kādas izmaiņas, tad ir labāk, ja mēs riskus dalām ar vēl kādu. «Marguerite» fonds pašlaik ir izteicis gatavību būt valdības partneris infrastruktūras un pārvades sistēmas iegādē,» pauda Ašeradens.

Vienlaikus viņš piebilda, ka partnera piesaiste šajā darījumā ļautu izvairīties no tā ietekmes uz valsts budžeta bilanci. «Ja dalība uzņēmumā notiek sadarbībā ar kādu privātu investoru, kurš šajā gadījumā varētu būt «Marguerite» fonds, tas ievērojami atvieglo Latvijas situāciju šādai iegādei. Ja valdība nolemtu šo uzņēmumu iegādāties pilnībā, tā būtu budžeta deficīta pozīcija. Savukārt, ja tas tiek iegādāts partnerībā ar kādu privātu investoru, tad, kā tas ir bijis, piemēram, «airBaltic» gadījumā, tas var būt arī aizņēmums Valsts kasē, kas tiek konvertēts vērtspapīros un pēc metadoloģijas netiek uzskatīts par budžeta deficītu. Tādēļ, raugoties no valdības viedokļa, šis ir labāks risinājums,» atzīmēja ministrs.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums – «Latvijas Gāze», kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. «Latvijas Gāzes» lielākie īpašnieki ir Krievijas «Gazprom», Eiropas investīciju banku veidotais «Marguerite Fund», Vācijas «Uniper Ruhrgas International GmbH» (iepriekš «E.ON Ruhrgas International») un «Itera Latvija».

Uralhim kārtējo reizi piešķir vairāk nekā 80 tūkstošus eiro labdarībai

AS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, turpina atbalstīt labdarības projektus, atvēlot tam vairākus desmitus tūkstošu eiro. Šogad slimu bērnu ārstēšanai uzņēmums, kas ir viena no lielākajām kompānijām minerālmēslu tirgū Krievijas Federācijā un NVS, atvēlējis 50 tūkstošus eiro, bet pārējā summa tiks sadalīta divām vispārizglītojošām skolām Vecmilgrāvī.

Uralhim valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Koņajevs uzsver, ka, neapšaubāmi, primāri uzņēmums nodarbojas ar biznesu, taču tikpat svarīgi tam ir piedalīties sabiedrībai svarīgos notikumos un atbalstīt tos, kuriem tas ir nepieciešams, īpaši uzsverot slimu bērnu ārstēšanu, kā arī kultūru un izglītību. «Mūsu darbība Latvijā neaprobežojas vien ar biznesa aktīvu, proti, tirdzniecības uzņēmuma un jūras termināļu attīstīšanu. Uralhim aktīvi atbalsta sociālās un kultūras iniciatīvas,» saka Koņajevs. Kompānija jau ceturto gadu pēc kārtas sadarbojas ar labdarības fondiem un skolām, piešķirot ievērojamus līdzekļus Latvijas sociālajam darbam, bērnu fondiem, vispārizglītojošām iestādēm un kultūras pasākumiem.

Parakstot līgumu ar labdarības fondu Ticība, cerība, mīlestība, Koņajevs priecājās, ka ar fonda starpniecību ir bijis iespējams palīdzēt tik daudz bērniem nokļūt pie labākajiem ārstniecības speciālistiem Krievijā, saņemt ārstēšanu un rehabilitāciju. Pērn fonds ar Uralhim ziedojumu palīdzēja 31 bērnam, noorganizējot bērnu no Latvijas izmeklēšanu, ārstēšanu un rehabilitāciju Sanktpēterburgas klīnikās. Turklāt, kā norādīja fonda vadītājs Aleksejs Koļins, uzņēmums arī operatīvi spējis sniegt atbalstu ar papildu ziedojumu situācijā, kad izrādījies, ka kāda bērna ārstēšanai nepieciešami prāvāka summa. Šogad labdarības fonds plāno sniegt medicīnas palīdzību vēl 20 cilvēkiem, kā arī atjaunot autoparku, iegādājoties jaunu mikroautobusu braucieniem uz Krievijas klīnikām. Tāpat fonds Ticība, cerība, mīlestībai iecerējissarīkot labdarības akciju «Uzdāvini bērnam Ziemassvētkus», kuras ietvaros pērn spēja apsveikt 250 bērnus.

Pa 16 tūkstošiem eiro šogad saņems Rīgas 31.vidusskola, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī Rīgas 46.vidusskola ar krievu mācību valodu. Šīs skolas labdarības darbam izvēlētas, jo atrodas vistuvāk Uralhim terminālim Vecmilgrāvī. Kā stāsta Rīgas 31.vidusskolas direktore Iveta Stivriņa, uzņēmuma piešķirtie līdzekļi pērn ļāva pilnībā atjaunot fizikas kabineta aprīkojumu, kā arī iegādāties projektorus un interaktīvo tāfeli. Šogad plānots iegādāties jaunu aprīkojumu dabaszinību kabinetam, kā arī audio aparatūru aktu zālei.

Rīgas 46.vidusskola piešķirtos līdzekļus iepriekšējos gados izmantoja ķīmijas kabineta un ķīmijas laboratorijas remontam, mūsdienīga aprīkojuma un mēbeļu iegādei šīm telpām, kā arī vairāk nekā puse mācību kabinetu ir aprīkotas ar interaktīvām tāfelēm, projektoriem un portatīviem datoriem. «Īpaši esam pateicīgi par palīdzību jauna skolas autobusa iegādē. Šogad plānojam finansiālo atbalstu novirzīt dabaszinātņu laboratorijas izveidošanai, tās aprīkošanai ar mūsdienīgu aprīkojumu un mēbelēm, lai ķīmijas, bioloģijas, fizikas un dabaszinību skolotāji kopā ar skolēniem varētu veikt sarežģītus eksperimentus, laboratorijas un diagnostikas darbus, kā arī zinātniskās pētniecības un projektu darbību,» skaidro skolas direktors Boriss Antonovs.

Katru gadu uzņēmums Latvijā sociāliem un labdarības mērķiem atvēl vairākus simtus tūkstošus eiro. Tāpat kā Krievijā, arī Latvijā Uralhim prioritāte ir tie labdarības projekti, kas saistīti ar atbalstu bērniem, smagi slimu bērnu ārstēšanu un rehabilitāciju, palīdzību izglītības iestādēm, kā arī mākslas un kultūras projektu finansēšana. Pateicoties Uralhim atbalstam, Latvijā pirmo reizi uzstājās Marijas teātra simfoniskais orķestris un baleta trupa, Mihaila Pļetņova vadītais Krievijas Nacionālais orķestris, Igora Moisejeva Krievijas valsts akadēmiskais tautas dejas ansamblis, norisinājās Marijas teātra operas «Apburtais ceļinieks» pirmizrāde, bet šonedēļ Dailes teātrī notika Jevgeņija Vahtangova Maskavas Akadēmiska teātra viesizrādes.

Kopš darbības sākuma Zemes fonds noslēdzis darījumus par € 1,5 miljoniem

Deviņu mēnešu laikā kopš darbības sākuma Zemes fonds noslēdzis 54 darījumus, iegādājoties 800 hektārus lauksaimniecības zemes par 1,5 miljoniem eiro, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Pagaidām tas nav īpaši ietekmējis Latvijas lauksamniecības zemju tirgu un strādā ar zaudējumiem, jo sākotnēji lielāki ir izdevumi zemes iegādei un apkopšanai. Bet līdz 2018.gada beigām fondam jāsāk strādāt vismaz «pa nullēm».

Ekspertu vērtējumā fonds patlaban tikai daļēji pilda savu lomu, jo, neredzot ekonomisko izdevīgumu, tas neuzņemas sliktā stāvoklī, proti, ilgstoši novārtā atstātu lauksaimniecības zemju sakopšanas veicināšanu.

Līdz šim fonds atteicis ļoti daudziem zemju pārdevējiem – no kopumā saņemtajiem 500 piedāvājumiem apstiprināti tikai 10%.

Starp piedāvājumiem fondam izdevies izķert un novērst vairākus spekulatīvus darījumus. Taču krietni biežāk zemju pārdevēji ir tādi, kuri paši ar lauksaimniecību nenodarbojas, nevar vai neprot atrast pircēju.

«Liela kategorija ir pilsētnieki, kuri dabūjuši īpašumu mantojumā vai citā ceļā. Viņi jau paši nezina, kas apkārtnē notiek, kam varētu piedāvāt nomāt. Augstākais, viņi sarunā kādu kaimiņu, kurš nopļauj. Tātad būtībā tā nav aktīva lauksaimniecība,» klāstīja fonda vadītāja Ina Alksne.

Nekustamā īpašuma nozares pārstāvji kritizē fondu par to, ka tas nepērk gadiem nekoptās lauksaimniecības zemes, tāpēc, lai arī Zemes fonds darbojas, tā arī nav skaidrs pamatīgi nolaisto zemju liktenis. Zemes fonda izveides idejas karstākās atbalstītājas – organizācijas «Zemnieku Saeima» – eksperts Mārtiņš Trons pauda uzskatu, ka tas esot tikai laika jautājums, kad fonds sāks vairāk iegādāties arī pamatīgi nolaistās zemes, un zemnieku organizācija to noteikti atbalstīs.

Pēc Alksnes teiktā, fonds varētu nopirkt arī vairāk zemesgabalu, bet par daļu nevar vienoties ar pārdevēju par abām pusēm pieņemamiem nosacījumiem. «Tātad pārdevējs atsaka. Savukārt pārējos mēs diemžēl atsakām. Tie ir tādi, kuri ir ļoti nekopti, aizauguši īpašumi. Tur jāiegulda ļoti lieli līdzekļi, lai atgrieztu, kas jau ir nerentabli. Vai arī konstatē, ka īpašums ir neliels, viņš ir viens pats un apkārtnē nenotiek aktīvā lauksaimnieciskā darbība, saprotam, ka arī nomnieku neatradīsim,» teica Alksne.

Nomnieki tiek meklēti, lai nopirktos zemesgabalus atgrieztu lauksaimniecībā. Lielākoties viņiem vēl jāveic ieguldījumi zemes kvalitātes uzlabošanā, tāpēc fonds pirmajos gados dod atlaides nomas maksai.

Pretēji pieticīgajām prognozēm, zeme izrādījusies ļoti pieprasīta. Līdz šim noslēgti teju 40 nomas līgumi, no tiem aptuveni pusē gadījumu īpašumu turpina nomāt iepriekšējie nomnieki. Vēl deviņiem īpašumiem fonds cer atrast nomnieku aprīlī.

Iznomātas vidēji lielas platības, no pusotra līdz 55 hektāriem. Līdzīgi kā īpašuma pirkšanas cena, arī nomas maksas atbilst vidējam līmenim attiecīgajā reģionā. Ja zemi kāro vairāki, tad priekšroka ir pēdējam nomniekam, pierobežniekam vai jaunam lauksaimniekam, bet pārējos gadījumos ir izsoles. Tajās bijuši gadījumi, kad nomas maksa pieaug dubultā.

Līdz šim bijuši tikai divi zemesgabali – Baldones un Krustpils novadā -, kurus fonds sakopis par saviem līdzekļiem. Piemēram, Krustpils gadījumā apkārtējās saimniecības bijušas gatavas ņemt šo īpašumu nomā ar nosacījumu, ja tas ir sakopts.

Fonds plāno šogad un nākamajos gados zemju iegādei tērēt vidēji 2-3 miljonus eiro, līdz 2020.gadam apgūstot piešķirtos 14 miljonus eiro. Fonda ietekme Latvijas lauksaimniecības zemju tirgū vismaz pagaidām ir niecīga.

Pērn ar šīm zemēm veikti 9329 darījumi, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada, liecina Valsts zemes dienesta dati. Darījumu apjoms bija 154 miljoni eiro, kas ir par 25% mazāk.

Kultūrkapitāla fonds ar 50 tūkstošiem eiro atbalsta latviešu oriģinālmūzikas darbus

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) konkursā latviešu oriģinālmūzikas darbu tapšanai sadalījis 50 000 eiro, aģentūra BNS uzzināja fondā.

Kopumā konkursā atbalstīti 52 projekti. Lielākā summa – 3500 eiro – piešķirti komponista Pētera Vaska darbam «Da Pacem Domine» korim un stīgu orķestrim.

Konkursā finansējumu savu darbu komponēšanai saņēmuši tādi komponisti kā Arturs Maskats, Ēriks Ešenvalds, Raimonds Tiguls, Rihards Zaļupe un citi.

VKKF atbalstījis arī jaundarbus, kas top dažādiem festivāliem, konkursiem un citiem pasākumiem. Valsts Akadēmiskais koris «Latvija» organizē septiņu komponistu veltījumu Latvijas simtgadei projektā «Šai zemē man visa pasaule». Savukārt apvienība «Ars Nova» saņēmusi finansējumu 15 Raimonda Paula jaundarbiem koncertprogrammai «Krāsu balāde. Vārds mūzikā».

Komponists Kaspars Zemītis radīs jaundarbus III Kokļu mūzikas ziemas festivālam «Kokļu skaņas ziemas mirdzumā». Jaundarbi taps arī A.Dombrovska 9. starptautiskajam stīgu instrumentu konkursam.

4. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle

2010. gada 9. jūlijā plkst. 14:00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls notiks Preses konference par izstādi Globālā intriga II 4. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle “Tradicionālais un laikmetīgais”.

No 2010. gada 9. jūlija līdz 5. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma 4. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle „Tradicionālais un laikmetīgais” ar devīzi „Globālā intriga II”.

Preses konferencē piedalās:

  • Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore;
  • Jeļena Budanceva, AB.LV Sabiedriskā labuma fonda Laikmetīgās mākslas programmas vadītāja;
  • Velta Raudzepa, projekta kuratore, triennāles žūrijas locekle, LNMM Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta krājuma darba vadītāja;
  • Kristīne Šērere (Kristine Scherer), triennāles žūrijas locekle (Vācija);
  • Šīla Hiksa (Sheila Hicks), uzaicinātā māksliniece (ASV / Francija);
  • Maksimo Laura (Máximo Laura), tekstilmākslinieks, triennāles dalībnieks (Peru);
  • Egils Rozenbergs, tekstilmākslinieks, triennāles žūrijas loceklis (Latvija).

Preses konferences laikā žurnālistiem būs iespēja uzdot jautājumus izstādes organizatoriem un dalībniekiem, fotografēt un filmēt ekspozīciju. Rakstošiem mediju pārstāvjiem bez maksas būs pieejams izstādes katalogs.

Par izstādi

4. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle „Tradicionālais un laikmetīgais” turpina 2001. gadā aizsākto Eiropas tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāļu rīkošanas tradīciju. Sakarā ar to, ka izstādes formāts pēc būtības ir „pāraudzis” Eiropas ietvarus, jo tajā piedalās mākslinieki no visas pasaules, kā arī ņemot vērā starptautiskās žūrijas locekļu ierosinājumu, ar 2010. gadu triennāle tiek pārdēvēta par Rīgas Starptautisko. Savukārt pēc mākslinieku iniciatīvas šīgada izstādei tiek saglabāta 2007. gada devīze, un skatītāju tā uzrunā kā „Globālā intriga II”. Muzejs izvēlējās tēmu „Globālā intriga II”, lai raisītu aktīvas un dzīvas diskusijas par laikmetīgo tekstilmākslu un šķiedras mākslu pasaulē, kā arī lai izpētītu nozares evolūcijas virzienus šodien.

Ekspozīcijas galvenā ideja ir attīstīt un paplašināt iepriekšējā triennālē aizsākto tēmu, kas balstīta dažādos globalizācijas aspektos un ir saistīta ar jaunām problēmām un izaicinājumiem pasaulē. Kā mākslinieki izsaka sevi šajā globālās ekonomiskās krīzes periodā? Vai mēs to varam sajust vai nē? Kā krīze iespaido darbu māksliniecisko izteiksmi un radošo procesu? Kā tekstilmākslinieki atspoguļo savu laiku, izsakoties telpiskajā vidē, dažādos materiālos un laikmetīgās tehnoloģijās? Kā inovācijas izpaužas starpkultūru kontaktos un vai joprojām ir jaušama saikne ar tradīcijām?

No turpat 200 pieteikumiem starptautiskā žūrija izstādei izvēlējās 23 valstu 68 autoru darbus. Ekspozīcijā iekļauti visu Baltijas un Ziemeļvalstu, kā arī Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Šveices, Polijas un citu Eiropas valstu mākslinieku darbi. Oriģinālie pieteikumi atceļoja arī no pavisam tālām zemēm – Japānas, ASV, Peru, Kostarikas. Žūrija, kuras sastāvā ietilpa pieci nozares speciālisti, to vidū trīs starptautiskie eksperti: Yves Millecamps (Francija), Liz Cooper (Apvienotā Karaliste) un Kristine Sherer (Vācija), rūpīgi, ar augstu atbildības sajūtu izvēlējās darbus – lai tie atbilstu izstādes koncepcijai pēc tematiskās ievirzes un atklātu mākslinieku daiļrades inovatīvās puses.

Triennālē  piedalās arī divi īpaši uzaicinātie profesionāļi. Organizācijas komitejas uzaicinājumu ir pieņēmusi un ar diviem darbiem triennālē piedalīsies pasaulē plaši pazīstamā šķiedras mākslas avangarda aizsācēja 20. gadsimta 70. gados – Sheila Hicks (ASV / Francija). Viņas dalība izstādē ir patiesi unikāls notikums, jo mākslinieces darbi, kas atrodas slavenu pasaules modernās mākslas muzeju kolekcijās un reprezentablos interjeros dažādās valstis, Latvijā būs skatāmi pirmo reizi. Pēc tradīcijas viens mākslinieks tiek uzaicināts no Latvijas, un šogad tas ir Latvijas tekstilmākslas avangarda pārstāvis Pēteris Sidars.

Kopumā  izstāde apliecina māksliniecisko izteiksmju daudzveidību un domas vitalitāti, kas aptver ļoti plašu tematisko spektru. Eksponētajos darbos ir akcentējama interese par cilvēka ķermeni un izjūtām, globālām veselības un skaistuma problēmām (piemēram, krūts vēzis, „putnu gripa”, sievietes skaistums un plastiskā ķirurģija), sociāliem un politiskiem aspektiem (integrācija, sociālās vērtības), konfliktu spriedzi pasaulē un cilvēku starpā. Autori manifestē pret urbānismu, atsaucas uz ekonomiskām un ekoloģiskām problēmām, gadsimta pārāk straujo dzīves ritmu, pat uz mūsu ikdienas globālo nepieciešamību – internetu un problēmām, ko tas var radīt. Viņi cenšas uzsvērt kultūras vērtību un cilvēciskās saskares kvalitātes, to noturību. Daži mākslinieki mūsu laiku raksturo kā „haotisko pasauli”, citi izceļ tādas konkrētas tēmas kā imigrācija un emigrācija, globālā sasilšana, terorisma draudi, cilvēku egoisms utt.

Attiecībā  uz mākslinieciskiem un tehniskiem aspektiem ir jāsecina, ka klasiskās tradīcijas, tādas kā gobelēna aušana, atkal nākušas modē jeb kļūst populāras, kas ir ļoti pozitīvi. Tajā pat laikā progresē digitālo žakarda steļļu izmantošana. Paralēli – liela interese par dažādu rokdarbu tehniku izmantojumu un vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļu piesaisti. Izšuvums, laikmetīgās mežģīnes, filcēšana, zīmējuma radītie efekti, tekstila formēšana un veidošana, otrreizējas pārstrādes materiālu izmantošana u.tml. Pārsteidzoši, ka joprojām nerimst interese par instalācijām – kontekstā ar vai vispār bez tekstilmateriāliem. „Globālajā intrigā II” skatītājiem atklājas tekstilijas gan no dabīgajiem un sintētiskajiem, gan arī no netradicionāliem materiāliem.

Kā  nepārprotami jauns moments noteikti ir jāatzīmē tas, ka pirmo reizi mākslinieki demonstrējuši interesi par interaktīvajām tekstilijām un objektiem. Tā ir zīme, ka mākslas profesionāļi tiecas pēc jo ciešāka dialoga ar sabiedrību, un tas šķiet daudzsološi. Zināmā mērā izbrīnu izraisa tas, ka daudzi mākslinieki savā daiļradē risina tik trauslo dzīves un nāves robežas jautājumu.

„Globālā intriga II” liecina, ka mākslinieki ir atkal paplašinājuši savu izteiksmes līdzekļu vārdnīcu, metodes, tematisko loku. Cerams, ka triennāles dalībnieku unikālie mākslas darbi palīdzēs ieraudzīt pasauli jaunā mākslinieciskā izteiksmībā, bagātinot mūsu pieredzi un veidojot brīnišķīgu dialogu starp radītājiem un skatītājiem.

Sirsnīgs paldies galvenajiem triennāles atbalstītājiem – Valsts kultūrkapitāla fondam un AB.LV Sabiedriskā labuma fondam par finansiālo atbalstu.

Aicina baudīt ziemas priekus uz ledus Siguldā

Sagaidot bargāku ziemu, sarūpēts pārsteigums siguldiešiem – slidotava pilsētas centrā, kur var jau aktīvi slidot, kā arī piedalīties radošās aktivitātēs.

23. decembrī plkst. 15.00 slidotavā Siguldas centrā, stāvlaukumā pie viesnīcas «Sigulda» aicinām noskatīties priekšnesumu uz ledus bērniem no koncertuzveduma «Ziemassvētki kopā ar drošsirdīgo Pēterīti».

Priekšnesumā pasaka ar Sergeja Prokofjeva mūziku «Pēterītis un vilks» un dejas par Ziemassvētku tēmu. Slidos Rīgas ledus teātra studijas dalībnieki vecumā no 5 gadiem. Pēc priekšnesuma – slidošana 1h  Priekšnesuma noskatīšanās bezmaksas, tā ilgums 40 min

Slidotavas projekta mērķis – radīt jauku atpūtas un aktīva brīvā laika pavadīšanas  vietu bērniem Siguldas centrā, nodrošinot pilsētvidē pieejamu aktīvu un radošu vidi siguldiešiem un pilsētas viesiem.

Plānots, ka publiskā slidotava darbosies trīs mēnešus, kurā tiks organizētas aktivitātes ģimenēm ar bērniem un skolu audzēkņiem  tiks piedāvāta iespēja slidot sporta stundu laikā. Arī gadu miju slidotava aicinās sagaidīt uz slidām kopīgā karnevālā «Jaunā gada sagaidīšana».

Bērnu fonds «Attīstība» ir organizācija ar sabiedriskā labuma statusu valstī kopš 2005. gada. Bērnu fonda «Attīstība» īstenotie projekti sabiedrībai tiek veidoti ar mērķi nodrošināt to pieejamību plašākai bērnu auditorijai, uzmanību vēršot uz bērnu prasmju attīstību un veicinot izglītības procesu un kultūrvides veidošanu.

Atbalsta centrs “Dardedze” turpinās darbību

Divus gadus Valmierā darbojas Vidzemes reģionālais atbalsta centrs „Dardedze”. Iestādē tiek nodrošināti stacionāri un ambulatori sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, aizsardzība un atbalsts vardarbībā cietušiem bērniem un māmiņām, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

Šo gadu laikā tika izveidots profesionālu speciālistu kolektīvs, būtiski papildināta materiāli tehniskā bāze un sakārtota palīdzības sniegšanas sistēma. Taču pērnā gada nogalē centra darbība tika apturēta, jo valsts izsludinātajā konkursā „Par tiesībām 2008.gadā sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām” Vidzemes reģionālais atbalsta centrs “Dardedze” neieguva tiesības sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus vardarbībā cietušajiem bērniem. Valsts prasības par zemo pakalpojumu cenu sākotnēji piekrita nodrošināt tikai divas šādas iestādes.

„Kolektīvam jau bija zudušas cerības sekmīgi turpināt iesākto darbu, nācās samazināt darbinieku skaitu un domāt, kā eksistēt bez valsts finansējuma. Taču pēc vairākām nedēļām saņēmām informāciju, ka atkārtoti izsludināts konkurss par tiesībām sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām. Atkārtotajā konkursā Vidzemes reģionālais atbalsta centrs „Dardedze” bija viens no uzvarētājiem, tomēr jāatzīst, ka valsts piedāvātais finansējums par sniegtajiem pakalpojumiem nav adekvāts – konkursā uzvarēja tās iestādes, kuras piekrita savu pakalpojumu sniegt vislētāk,” stāsta Vidzemes reģionālā atbalsta centra “Dardedze” vadītāja Eva Sāre. Centra darbinieki atzīst, ka vairāk nekā divu mēnešu laikā izdzīvojuši ilgstošu pacietības pārbaudījumu – būt vai nebūt atbalsta centram Valmierā, daudz domājuši, kā piesaistīt finansiālos līdzekļus, lai varētu dotēt maz apmaksāto valsts pakalpojumu un noturēt līdzsvaru starp kvalitatīvu darbu.

„Beidzoties ilgstošām debatēm un pakalpojumu nepieciešamības izvērtēšanai, esam atsākuši darbību un noslēguši līgumu par valsts finansēto pakalpojumu sniegšanu Vidzemē. Atbalsta centra speciālisti ir apņēmības pilni strādāt radoši, sniedzot pakalpojumus mazajiem klientiem un viņu ģimenes locekļiem un meklējot trūkstošo finansējumu, lai pakalpojumu sniegšana būtu iespējama. Esam pateicīgi Valmieras pilsētas pašvaldībai, kas pauda gatavību nodrošināt Vidzemes reģionālā atbalsta centra “Dardedze” darbību arī tad, ja centrs nesaņemtu valsts finansējumu. Diemžēl nesakārtotās valsts politikas dēļ jau slēgta stacionārā nodaļa Talsu Sieviešu un bērnu krīžu centrā, nodibinājumā „Centrs Dardedze” Rīgā, bet klrīzes centrs ģimenēm ar bērniem „Paspārne” (Ventspils) tiek finansēts par Ventspils pašvaldības līdzekļiem,” saka Eva Sāre, piebilstot, ka šobrīd tiek kārtoti dokumenti, lai nodibinājumu varētu reģistrēt sabiedriskā labuma organizācijas statusā, kas dos iespēju piesaistīt vairāk atbalstītāju.

To, ka atbalsta centra darbība Valmierā un Vidzemē ir nepieciešama, apliecina apkopotā informācija par 2007.gadu. Pērn Vidzemes reģionālajā atbalsta centrā “Dardedze” valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma 215 bērni un 12 pavadošās personas. Krīzes situācijā pērn centrā uzturējās 33 bērni un divas pavadošās personas. Liela daļa – 93 bērni – bija no Valmieras un rajona. Jāpiebilst, ka 2006.gadā centrā pakalpojumus saņēma 260 bērni. Eva Sāre skaidro, ka Vidzemes reģionālajā atbalsta centrā „Dardedze” nonāk bērni ar policijas vai bāriņtiesas starpniecību, ja tie cietuši vardarbību ģimenē vai nonākuši dzīvību vai veselību apdraudošā stāvoklī. Centrā nonāk arī sociālā dienesta redzeslokā esošie bērni. “Dardedzē” bērni, māmiņas un viņu ģimenes locekļi saņem atbalstu un palīdzību – ar katru individuālo gadījumu strādā sociālais darbinieks, kurš pēc vajadzības piesaista dažādus profesionāļus – psihologus, psihoterapeitu, psihiatru, juristu un medmāsu. Eva Sāre informē, ka centrā šogad turpinās Sabiedrības integrācijas fonda Eiropas Sociālā fonda granta shēmas „Sociālās rehabilitācijas programmu izstrāde un ieviešana” finansētais projekts „Atbalsts Vidzemes reģiona vardarbībā cietušām sievietēm”. Kopš 2006.gada oktobra projekta ietvaros palīdzību saņēmušas 67 sievietes, tajā skaitā 35 no Valmieras un Valmieras rajona, no Cēsu, Limbažu, Gulbenes, Alūksnes rajona, kā arī no Madonas, Rīgas, Aizkraukles, Valkas, Talsu, Saldus un Bauskas rajona. Šīs programmas laikā sievietes saņem psihologa, sociālo darbinieku un juristu konsultācijas, lai celtu pašvērtējumu un mazinātu vardarbības radītās sekas, gūst informāciju par aktualitātēm darba meklēšanā.

„Pārmaiņas, ko mūsu klientu dzīvē ienesis šis rehabilitācijas mēnesis, atkarīgas no daudziem apstākļiem – cik atvērtas palīdzībai bijušas pašas sievietes, kāda ir vide, kurā viņas atgriežas, vai būs cilvēki, kuri atbalstu sniegs turpmāk. Tomēr, uzzinot, ka kaut neliela daļa spējušas savu dzīvi virzīt citādāk, projekta komanda ir gandarīta par darba rezultātiem. Tāpēc, atsākot valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu vardarbībā cietušiem bērniem, atbalsta centra speciālisti aicina sociālos darbiniekus un bāriņtiesas līdz šā gada maijam izmantot iespēju arī vardarbībā cietušajām bērnu mātēm saņemt rehabilitācijas pakalpojumus,” informē Eva Sāre.

Tāpat darbu turpina arī pagājušā gadā sāktais Valmieras pilsētas pašvaldības un Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas finansētais Ģimeņu stiprināšanas programmas projekts „Ģimeņu stiprināšana un atbalsts Valmierā”. Projektā iesaistījušās 85 Valmieras ģimenes, kurās gan bērni, gan vecāki savas problēmas risinājuši ar projekta speciālistu palīdzību. Lai saņemtu bezmaksas psiholoģisko, juridisko vai speciālā pedagoga un logopēda palīdzību, kā arī sociālo darbinieku atbalstu un padomu, jūs varat doties uz Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālās palīdzības nodaļu ar lūgumu saņemt Ģimeņu stiprināšanas projekta speciālistu palīdzību vai vērsties Vidzemes reģionālajā atbalsta centrā “Dardedze” Raiņa ielā 9F, vai zvanīt projekta koordinatorei Agitai Dreiblatei pa tālruni 64220686 vai 29244687.

„Jācer, ka mūsu sniegtos pakalpojumus par nepieciešamiem atzīs ne tikai rajona speciālisti un sponsori, kuri snieguši mums ievērojamu atbalstu, bet arī atbildīgās valsts amatpersonas,” pauž Eva Sāre, sakot paldies visiem labvēļiem un atbalstītājiem – Valmieras pilsētas pašvaldībai, īpaši Inesim Boķim un Jānim Baikam, Valmieras rajona padomei un sadarbības partneriem Gīterslo (Vācija), kā arī sponsoriem LMT, īpaši Ivetai Elsei, SIA AGA un SIA ”Vidzemes metālserviss”. Sponsoru ziedotie līdzekļi tiks izmantoti materiālās bāzes uzlabošanai, remontiem un projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai. „Paldies arī uzņēmuma „Kantīne-B” īpašniecei Ivetai Bošai un visiem cilvēkiem, kuri ziedojuši drēbes un noderīgus priekšmetus centra materiālās bāzes uzlabošanai. Paldies sakām brīvprātīgajiem jauniešiem no Tautas partijas Valmieras nodaļas un Vidzemes augstskolas, kuri ir gaidīti ciemiņi, ar savām radošajām aktivitātēm bagātinot centra svētkus. Tāpat esam pateicīgi Latvijas Bērnu fondam, īpaši Andrim Bērziņam un visiem, kuri mūs gada nogalē atcerējās,” – tā Eva Sāre.

Stājas spēkā šā gada valsts budžeta grozījumi

Šodien stājas spēkā grozījumi šā gada valsts budžetā, kas paredz īstenot būtiskus izdevumu samazinājumus, kas skars arī sociālo jomu un pensionārus. Kopumā ar šiem grozījumiem budžeta deficīts tiek samazināts par 500 miljoniem latu.

Samazinājumi skars arī sabiedriskā sektorā strādājošo atalgojumu. Valdība ir atbalstījusi Finanšu ministrijas ierosinājumu algas līdz 300 latiem pirms nodokļu nomaksas samazināt par 15%, bet algas virs 300 latiem – par 20%.

Samazinājumu regulēs jauna kvalifikāciju skala, kurā būs noteikti jauni atalgojuma apmēri. Izņēmums būs iekšlietu sistēma, kurā uz visiem attieksies 20% atalgojuma samazinājums. Par konkrētu atalgojuma samazinājumu katram darbiniekam būs atbildīgs iestādes vadītājs, kuram būs jānodrošina algu fonda iekļaušanās budžetā paredzētajā finansējumā.

Šā gada valsts budžeta kopējie ieņēmumi ir plānoti 4,023 miljardi latu, bet izdevumi – 4,687 miljardi latu. Budžeta deficīts plānots 664,696 miljonu latu apmērā. Savukārt nodokļu ieņēmumi šogad plānoti 1,7 miljardu latu apmērā.

Kā iepriekš norādījis finanšu ministrs Einars Repše (JL), ja piepildās sliktākais budžeta ieņēmumu izpildes scenārijs, šā gada valsts budžeta deficīts varētu būt 11,6% apmērā no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi paredzēti 2,776 miljardu latu apmērā, izdevumi – 3,235 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi paredzēti 1,263 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi – 1,469 miljardu latu apmērā.

Budžeta ieņēmumu palielināšanai tiek palielināti valsts ieņēmumi no dividendēm, uzdodot visām valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām iemaksāt valsts budžetā 80% no iepriekšējā pārskata gada peļņas, VAS “Latvijas Valsts meži” saskaņā ar budžeta likumu palielinātā apmērā, bet VAS “Latvenergo” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – 100% apmērā.

Līdz ar budžeta grozījumiem tiek likvidētas valsts kapitālsabiedrību padomes, kā arī samazināts valsts kapitālsabiedrību administratīvo izmaksu apjoms.

Būtisks izdevumu apjoma samazinājums paredzēts arī valsts pārvaldē. Izdevumi atlīdzībai tiek samazināti 82 miljonu latu apmērā, arī neatkarīgās valsts institūcijas – Valsts kontrole, Augstākā tiesa, Tiesībsarga birojs – no 2009.gada 1.jūlija darbinieku un amatpersonu mēnešalgu samazinās par 20% no šobrīd noteiktā.

Izdevumi precēm un pakalpojumiem tiks samazināti 2,5% apmērā no gada pieejamā resora finansējuma.

Vienlaicīgi ar budžeta grozījumiem tiek veikts arī izdevumu samazinājums sociālajā sfērā, kas paredz vecuma un izdienas pensijas apmēra samazināšanu par 10%, vecuma pensiju samazināšanu strādājošiem pensionāriem par 70%. Ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu būs astoņi lati, bet vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem tiek samazināts par 50%.

Līdz ar budžeta grozījumiem ir pieņemtas arī būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli paredz, ka azartspēļu nodoklis veiksmes spēlei pa tālruni un par totalizatoru un derībām būs 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem. Savukārt azartspēļu nodoklis par bingo būs 10% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, atsakoties no fiksētas nodokļu likmes piemērošanas atkarībā no bingo zāles vietu skaita. Izložu nodoklis no biļešu realizācijas būs 10%.

Izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina neapliekamā minimuma apmēru līdz 35 latiem, savukārt spēkā paliek atvieglojums par apgādībā esošas personas uzturēšanu vienam no apgādniekiem 63 latu apmērā par katru apgādībā esošu personu. Grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli noteic, ka rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu turpmāk varēs samazināt par summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkstēs pārsniegt 20% no apliekamā ienākuma.

Grozījumi veikti arī likumā par akcīzes nodokli, paaugstinot akcīzes nodokļa likmi alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) budžeta deficīta aprēķināšanas metodoloģija paredz izdevumos iekļaut lielākus izdevumus sociālajām vajadzībām, tostarp pašvaldībām, lai nodrošinātu garantētā ienākuma līmeņa izmaksu, kā arī tiek pieņemts, ka saglabāsies esošās izdevumu apjoma tendences un palielināsies kapitāla izdevumi. Līdz ar to SVF eksperti paredz konsolidētā kopbudžeta deficītu 11,6% apmērā.

Saskaņā ar aktualizēto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā kā mērķis 2011.gadam izvirzīta kopbudžeta deficīta samazināšana līdz 3% no IKP.

Savukārt 2013.gada konsolidētajam kopbudžetam, neieskaitot ar Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvi saistītos ieņēmumus un izdevumus, būs jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu. Programma arī paredz, ka valdība un atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas veiks visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri – 2013.gadā.